| soy feliz |
Sep. 1st, 2011|03:57 am |
viņiem te Siguldā tāda indeve, ka eksis jākārto Valmierā, tālab, tikko students lokālajā braukšanā uzrāda panākumus krustojumu, gājēju un gājēju pāreju šķērsošanā, tā jādragā tālāki mācīties braukt pie 11. komjauniešiem. tādējādi es jaunnedēļ ceru nošaut abus zaķus reizē, rīt tikai galvaspilsētā jātiek pie jauna braukšanas dokumenta, ar kuru veiksmīgi esmu norullējis vairākus desmitus tūkstoškm pēdējo 12 gadu laikā.
a Sēnīte man ir mīļa kopš bērnības. pirmo klasīti es nemācījos normālā skolā, bet dzīvoju Inčukalna sanatōrijā. kad mammucis brauca ciemos, viņa mani veda uz Sēnītes ēdnīcu un pirka tur dēlēnam 2 kaviārmaizītes (CCCP, 74.-75. gads, Brežņeva zvaigžņu gadi) — divas mazītiņas grauzdētas baltmaizes kanapē ar dažiem melniem ikrīšiem virsū un sīpola gabaliņu. viena no garšīgākajām garšām manā gurmānijas vēsturē. es tā īsti kaviāru pēc tam vairs neesmu ēdis. tik garšīgi vairs tāpat nekad nebūs. |
|