| žiks un klāt |
Aug. 18th, 2011|07:42 pm |
gandrīz pabeidzu vienu megasūddarbiņu, gulēts atkal ir tik, cik on the dark side of the moon.
ienācu cibiņā, vecajā bičiņā, a te tiešām momentā nostaļžiks i no visa kopām, i no katram atsevišķāk.
skatos kaukādas vecas bildes, klausos, kā uzbūvēt māju, bet spēka ir tik vien kā vienam izsmēķim.
pīpēt, dabiski, ir stulbi, tomēr neganti patīkami. un, kā teica Vilgelms Švarcs, jebkurš oraļņiks bez moraļņika ir nedaudz pošlavāta.
gribētos aiziet ciemos, gribētos uzņemt viesus, gribētos izkāpt mēness ielas gaišajā pusē un atrast miera krustu, bet benčiks jau bendika galu galā, un nekas nav pateikts, neviens nav aizmirsts.
tikai komēta nāk. come on in, don't knock, te visi savējie. |
|