| veritē, monnamūr |
Jun. 28th, 2011|01:13 pm |
vakar pēc pusdienas iekritu tādā kā snaudā, kā transā.
tur bij tāda pagarāka pārdmu virtene, kas rezultējas apjausmā, ka cilvēks visu laiku melo.
vakariņās aizgājām pie švāģera, franču puiša. viņam doktorantūrā jāaizstāvas, viss ķipa kārtībā, tikai par dažiem lingvispiskas dabas jautājumiem nedrošība, tālab apvaicājās, ko es saprotu ar, uj, tur tāds sarežģīts termiņš - kaukāds bāzes pieņēmums, ka cilvēks allaž runā patiesību. tad arī padalījos stundu vecajā sapnī.
nu, ļūk, viņš saka - atkal tu nemelo, tad jau viss sakrīt.
iespējams, tāpēc arī sāku vakar ļurbāt |
|