|
Nov. 7th, 2010|12:21 pm |
zināji, ka Holandes arhitektūrā ir tāds stils kā revolucionārais? es arī ne. lai gan tādā dzīvoju.
taisnību sakot, tas nav īsti tikai arhitektōnisks stils vien, tā ir vesela filozōfija.
ar Če vai Dziesmoto revolūciju šīm celtnēm nav nekāda sakara. tās tapušas 19. gadsimta otrajā pusē, it īpaši pret gadsimtu miju, kad Nīderlandes lielāko pilsētu iedzīvotāju skaits dubultojās, bet Amsterdamas 180 tūkstošiem pieplūda klāt vēl 340. industriālā revolūcija pilsētās dzemdināja aizvien jaunas darba vietas, ko aizpildīja neražas gadu vai lēto, no ZASV ievesto graudu izputinātie lauķi. cunftes arhitekti un būvnieki ar šo birģerpopulācijas eksplōziju nespēja tikt galā, un drīz vien tirgu pārpludināja „nenosakāmas izcelsmes un šaubīgas kvalitātes” kaktu kantori, kas aizrautīgi cepa augšā šaurus, tumšus, mitrus mājoklīšus, kas nereti sabruka celtniecības laikā. biežāk — īsi pēc celtniecības darbu pabeigšanas. lūk, jums revolucionārais stils. revolucionārā stila būvēm eksistē arī cits, oficiāls, taču retāk lietots apzīmējums — spekulatīvās ēkas (speculatiebouw). un šis urbānās attīstīšanas veids gāja ķepu ķepā ar nesen kaimiņvalstī Francijā palaisto ātrās hipotekārās finansēšanas shēmu, kas sākumā gan vairāk tā kā bija paredzēts lauksaimniecības attīstīšanai. bet laukos tie luidōri un bankas čeki tik raiti no zemes vis nelīda laukā. tad finanšu kapitāls pavērsa savu miklo skatu būmojošo pilsētu virzienā un, pametot „lētos” kredītus augstākminēto revolucionāro kaktu kantoru virzienā, īsā laikā pārņēma mājokļu tirgus lauvas tiesu.
tiesa, tiesa, vēl nav bijusi. |
|