| the fine art of shivering, tick-tack |
Nov. 1st, 2010|10:02 am |
pie rīta kafijas nedaudz ielūkojos nesenā vēsturē — š. g. aprīļa videōkonferencē ar paskaļo titulu "NOTIKUMI AP FILOSOFIJU: ATBILDES UN DIALOGA ROSINĀJUMI".
pats neesmu filozōfs, taču pret dzīvi izturos izteikti filozōfiski, tālab lablabla labprāt ieklausos profesijonāļos.
ievadam profi izcēla gaismā savu sasniegumu sarakstu, kas bija tik iespaidīgs, ka Kūles kundzei tā arī savās 2×5 minūtēs neizdevās to nodemonstrēt pilnībā. pie beigām gan aizrijos ar kafiju, kad profesōre atzīmēja vienu no savām medaļām, publikāciju izplatītā svešvalodā ar nosaukumu "The Role of Shivering". Oho, atvēzējušies femimenonolōgi, nodomāju, jo nepieļāvu iespēju, ka runa varētu būt par šiverēšanos. Tad ieraudzīju publikācijas nosaukumu ekrānā un pagaidām rullīti apturēju.
šo nebūtisko klizmu piemirst līdzēs sers robērs želdoffs, kuram ar autoritāti 1978. gadā vēl viss ir štokos.
it's allright, it's allright,
i'm on your side for a while.
she thinks that time is a concept which we measure our age,
she wants to say it again, but she don't have time
because her mind beats time like clockwork,
and she thinks in sync like clockwork, tick-tack, tick-tack. tack så mycket |
|