|
Oct. 6th, 2010|11:15 am |
ko tu man, mīļais draugs, piedošanu lūdz - tu dieviņam labāk palūdzies :)
fyi - izlaiduma klases pavasarī skolā uzrīkoja tādu kā testiņu eksāmena sacerējumam.
neatceros vairs, kāpēc un kā, bet es rakstīju akurāt par Oļiņieti. ko, saprotams, jau nākamajā dienā būtu aizmirsis, ja vien ne komiteja treju učilku sastāvā, kas mani gaitenī saķēra, aizstiepa uz mazo skolas biblenes telpu un sāka tirdīt — tā, sak, un tā, — tu esi galīgi stulbs vai tikai izliecies? un tādā inteliģentā garā. izrādās, esot uzzīmējis provokatīvi glaimojošu portretu vecajai. skolas gods zem sitiena, skolotāju reputācijas un karjeras tāpatām. neatceros vairs, ko es tur viņām sapūtu, bet tēze par to, ka, grozies kā gribi, bez tādas Oļiņietes mēs nebūtu sasnieguši sociālismu ar cilvēcīgu seju, par ko sirmajai māmuļai kaut pret viņas gribu un iedabu, bet jāpasaka paldies. to, ka ārpus skolas ar biedriem lasām mongōļu budistu tekstus, paidagōģēm neatklāju, lai viņām koša dharma.
pāris mēnešus vēlāk līdzīgu pseidōdidaktōkvazidialektiku bīdīju vispēdējākajā, krievenes, eksāmenā, kurā, runājot par Turgeņjeva Tēviem un dēliem, slavēju nihilistus tā, ka eksaminētājām acenes aizsvīda. uzstādījums jau arī bija pastulbs — ķip, vai tādiem kā Bazārovs esot vieta sabiedrībā :)
turpinot par vietu zem saules — uhu, tikko izlīdām no ikejas gultas, ko jau pamanījos izskrūvēt elementārdaļiņās. braucam uz rajōnu de Pijp (pæjp) - uz 2 nedēļām. sviests, bet nav jau pirmo reizi ar pajpu uz jumta.
ko dieviņš dos, to ņemsim pretī ;)
|
|