|
Oct. 5th, 2010|03:20 pm |
ja godīgi, par Maskavu es samuldējos. šo variantu es biju izsvītrojis jau dažus mēnešus iepriekš.
pēc garākas pastaigas toziem ar viedu cilvēku, kurš man viegli ieskicēja šīs karjeras, nebaidos šī vārda, elektrōniskās puses, aizgāju uz burvīgo namiņu Vecrīgā, kur tagad mitinās Hamleta karalistes vēstniecība, bet agrāk — LPSR Ārlietu ministrija, un teicu tā, lūk, puiši — paraudzījos uz sevi no visām pusēm un ar nožēlu konstatēju, ka esmu nenopietns cilvēks. aizvakar pat, stāstu anekdōti, ko viegli kvalificēt kā politisku, un pie sevis domāju — pievilsi tu, Jāni, reiz biedrus, neuzticams esi kadrs. tādēļ smagu sirdi atsaucu savu republikānisko kandidadoooru. noticēja man biedri, ticība vienmēr mirst pēdējā |
|