|
Oct. 5th, 2010|03:10 pm |
mācītājs, ar kuru iepriekšējā vasarā biju stopojis no Siguldas uz Rīgu, aizbēgot no mājām, garākā sarunā mani pārliecināja, ka rebel yell, protams, ir kruta un tādā svētā garā, bet vispirms būtu forši dzīvi riktīgi apostīt. ja vēl gribēšu, atgriezīšos arī ar ārsta papīru kabatā. un cilvēki, kas netikai garā, bet arī miesā orientējas viņiem kā sāls vajadzīgi. ne tādiem vārdiem, bet es tā atceros.
noliku pirmo eksi uz 5, kas toreiz vēl bija labi, ekša laikā devu nošpikot topošajam kursabiedram, un baudīju vasariņu Lielupes tenisa kortos, kur norisinājās Eirōpas amatieru tenisa čempionāts. preses centrā strādāju kā apkopējs un raportieris + suteners + daļa vietējo čekistu domāja, ka es arī ar viņiem. bet finālā mani viesnīcas „Jūrmala” restorānā savāca Stabenes puiši. tiku vaļā ar ne pārāk vieglu izbīli. pēc kādas pusstundas saraustīti izklāstīju savu redzes leņķi biedram no Ļeņingradas, kurš pakratīja ar pirkstu, pateica, lai tinos un inteliģenti uzkliedza rīgas censoņiem. |
|