ceļa piezīmes |
Sep. 17th, 2010|02:19 pm |
Vice tikko līgani izstūrēja no Amsterdamas uz Hāgas lielceļu – viņai pēc stundas lekcija, kurai ir teju obligāts apmeklējums, bet es iešu palīdzēt uzkopt māju un šiverēties pa ķēķi pie mūsu sūfiju Ōpīša, kuram šodien 75. viņam ir iespaidīgākā Haijāma izdevumu kolekcija, ko man nācies redzēt, bet Rīgā šovasar izdevās uziet miniatūru grāmateli, ko 1989. gada vasarā izdevusi ЗИНАТНЕ, РИГА. zīmīgs gads, un tulkojumos arī manāma lielāka brīvība. grāmatele sīka, bet blakus medus podiņš jo prāvs, no Latvijas bitēm. Ōpītim dikti iet pie dūšas. pēc skata viņš ir diezgan līdzīgs Johanam Galtungam, kurš 90-tajos mēdza iegriezties Oslō universitātē. šorīt, skatoties politinformāciju (DemocracyNow.org vispār ir vērts reizēm iemest aci), ar prieku konstatēju, ka profesōrs aizvien ir spirgts un prātā sprigans. cik patīkami paklausīties gudrā cilvēkā, kurš savā gudrībā ar tevi dalās, nevis to izmanto, lai karinātu pastas izstrādājumus uz taviem dzirdes un citiem svarīgiem orgāniem. rekomendēju. lielceļš uz Hāgu ir lietains un piebāzts, taču brīžam Vikai izdodas iespiest pedāli grīdā. man tas īsti nepatīk, jo esmu uzvilcis, un tad par optimālo ātrumu uzskatu jebko zem 40, bet šobrīd man nav balss tiesību. |
|