| God bay, and thanks for all the fish-oil |
Jul. 19th, 2010|10:34 am |
īsi pirms mājupceļa antikvariātā paķēru austrāļu žurnālista (šī vārda tikpat antīkajā nozīmē) Džona Pildžera grāmatiņu Hidden Agendas.
Jānis Piligrims tajā postulē — never believe anything until it's officially denied (on TV). šo aksiōmu jau kuŗo reizi var attiecināt uz siā bulšit perdōleum smadzeņpisēju departamenta paziņojumiem, ka nu gan sūce ir aizdarīta un sūdi galu gala galā cauri.
kad aizvakar kārtējās buļļa kakas tika svinīgi izskalotas pa visu mēdiju zarnu traktu, es sencim pateicu — pizģec kaķonku. un šodien, nebaidies, tev onkuļi un tantes klārēs nākamos melus stingām sejām.
a tu apskati pats, kā delfīni un vaļi rotaļājas jaunajos apstākļos. uzgāju norādi uz šo illūstratīvo matēriālu Altinga deputātes un savas mīļākās islandietes Birgitas blokā.
pirms 17 vasarām biju Ū2 Zūrōpas tūres koncī Oslō. starp ekrāniem, trabantiem, meitenēm, uz ielu stūriem, kas stāv, īru zeļļi bij ieriktējuši nelielas grēksūdžu videōkabīnes, kur katrs varēja atstāt kādu paziņojumu, ko vēlāk, konča laikā, izrādīt simtttūkstoš uz skatuves sakrautajos ekrānos. sociālantropolōģijas students Henrihs toreiz lepni iemūžināja šādu politnekorektu tekstu: jess, vī kill vejlz. end if vī had dōlfins, vīd killem tū! |
|