| ни ё, ни маё |
Jun. 17th, 2010|10:48 am |
vecāki aizrādīja, ka es uz jebkādu pārsteigumu, varētu pat teikt — uz jebkādu jaunu infu, reaģējot vienādi: jomajō.
tas man beidzamajā laikā ir pielipis no Vices. vai no Virdžīnijas. vai no Razbainieka.
bērnībā arī, kopējot krusttēvu, Vecmīgrāvja pašpuiku, mēdzu lepni izteikt šo trīszilbnieku, kas gan ģimenē netika tolerēts. vismaz līdz mazais brālēns saviesīgā situācijā sadzirdēja krievu vārdu якорь (enkurs) un norādīja uz tā fonētisko līdzību ar vārdu joptvajmāķerī.
ir.lv ir intervija ar wattu; gandrīz vai jāpaņem tas abuniments tomēr. kaut, taisnību sakot, esmu tai pasākumā viegli vīlies.
pasts.lv redirektējas uz http://www2.pasts.lv/lv/
savādiunaizdomīgi, kā teica dzejnieks. varbūt neō tur arī caurumu atradis un curlo lejā pastmarkas un slepenos indeksus :)
par pastmarkām runājot: lasīju, ka izdotas 2 jaunas pastmarkas — ar zaļo vārnu un ūpi (Bubō bubō). pastmarkas ir kruta hujņa, kā saka OJ, es pats bērnībā aizrāvos. bet nesen lasīju, kā mans gurū Gerits Nōrdzejs īsi pēc Beatrukses kronēšanas viltojis pastmarkas un izlietājis tās sarakstē ar Karalisko Pastu, sūtot viņiem aizvien jaunas un allaž atraidītas skices pasūtītajai pastmarkai ar imperatrices bisti.
ai, visi tie impirātōri ir pisti.
uz skumjākas notes, vakar lasīju, ka Juris Kaža nopietni apsverot atkāpšanos uz Sviedriju. jūs tur vispār vēl kāds būsiet pēc gada, kad mēs atgriežamies? |
|