| aiz loga sīc rīts |
Jun. 2nd, 2010|09:24 am |
mosties pirms saullēkta ir vismaz tikpat jauki kā ar saullēktu iet pie miera.
vakar aizgāju pie miera agri, ar labu grāmatu padusē.
Draugs uzdāvināja savu grāmatu, Samta Revolūcijas plakāti (1989. gada novembra un decembra plakātu stāsti).
Klikšķis uz Jiržī Votrubas augstākredzamo trikolōru Skolotājas Kundze, jums vairs nevajag mums melot! aizvedīs uz Prāgas Rādiō rakstu un raidījumu par šo tēmu, ja kādam ir interese.
Grāmatas mugurkaulu veido Filipa savākto plakātu kolekcija. Tēvs 14-gadīgo puiku bija atvedis uz Mánes galeriju (mums tas būtu namiņš Vecpilsētas ielā, ar LTF un Atmodas redakciju), kur bārzdaini onkuļi sastiepa dotmatriksu printerus, papīra ruļļus, monohrōmus monitōrus un pat Commodore64 8-bitu datōru. Onkuļi un tantes bij sacerējuši revolucionārus pamflektus un petīcijas, un pantus, bet neattapa, kā no kantainajām kastēm savus garadarbus uzdabūt glītās rindās uz papīra. te talkā nāca jaunība, kas Filipa rokām bezbailīgi saslēdza visus vadus i paralēli, i kā vajag. katru rītu jaunēklis pēc nostrādātās pusnakts maiņas Manēžā aiznesa svaigākos plakātus uz skolu, lai tur izlīmētu logos. mācības ierastajā izpratnē skolā tolaik nenotika, drīzāk plūda spontānās diskusiju grupās. un tagad, pēc 20 gadiem, puisis ir izveidojis lielisku dokumentu par šo laiku, ar sarunām par un ar to plakātu autōriem, par un ar to laiku.
cibrīc, cibrīc, aiz loga sīc rīc.
iešu celti līgaviņu |
|
