| lūk arī dzeja, augšupkrāmēta |
Apr. 20th, 2010|11:44 am |
tātad, šis ir tas UB pants, kurš šodien skan kā skaņceļš sen piemirstai sarunai atmiņu lidostā ar visnotaļ patīkamo sieviešu kārtas un krievu tautības policekonōmikas pasniedzēju pirms 20 gadiem.
POLITEKONOMIJA
Uz pirkstgaliem tā sniedzas pēc
ražošanas spēkiem un pār-
velk slapju sūkli i igrekiem
i grēkiem, un stāv pie viņa
sola un nemitīgi runā par
piecām formācijām, tas sa-
plūst skaļā dunā, viņš lē-
nām izstiepj pirkstus, un
sirds tam lec un dauzās,
un dievi vaļā muti aiz di-
mensijām klausās, un viņa
runā tālāk, un viņu īkšķi
duras un trīc un skaras
plaukstas, un nezin, kuras
kuras, un subjektīvā telpa
čīkst, liekdamās ap viņiem,
kam asins spārdās īkšķos
ar sīkiem zābaciņiem un
izspiežas uz mēles, un šļāc
izapakš nagiem, un niezot
laužas pierē un izliecas par
ragiem, un viņa runā tālāk,
un asins aug un lejas, ver
dievi dimensijas, blenž,
sānos grūž un smejas.
1982 |
|