| pienākšu vēlāk |
Mar. 31st, 2010|04:25 pm |
apsities, bez tiesībām, toties ar pienākuma sajūtu azotē nostiepu lejā 4 vasaras riepas, jā, tās pašas, ko Cikiņš ar Vairi pa gaisu atveda, un līgani pārvietoju satiksmes līdzekli līdz surinamiešu autōmehāniķim, kuram putnu migrācijas laikā allaž uzticam mašīnas apavu maiņu. ceļā sapratu, ka bremžu kluči ir kļuvuši par eks-klučiem, atlika apskatīt, cik daudz palicis pāri no diskiem.
kamēr garāžas īpašnieks, direktōrs un maketētājs mehāniķis vienā persōnā apzvanīja kluču dīlerus, es informēju cienīto, ka Pariž zafftra pod ugrozoj! ar vienu ausi saklausīju, ka puiškāns nosauc apaļu ciparu tūkstots sešsimt, kas neticamas apstākļu sagadīšanās dēļ izrādījās nevis viena kluča cena, bet dzinēja tilpums sī sistēmā.
nu gan būtu prātīgāk aiziet līdz kafenei pakomunicēt ar dzīviem cilvēkiem. ciba čodien tāda intaferta. |
|