| oyoioi-dipus |
Mar. 31st, 2010|03:25 pm |
o father tell me, are you weeping?
your face seems wet to touch
o then I'm so sorry, father
i never thought I hurt you so much
pirms brālīša karjeras uzsākšanas oslō pilsētas slimnīcā es vienu vasaru, laikam deviņ'st'otrajā, nostrādāju vecu ļaužu pansionātā, t.s. dementētajā nodaļā trešajā, norobežotajā stāvā, kura iemītnieki brīvi pārvietojās atšķirīgās realitātēs. vakar, starp citu, mēs ar Vici skatījāmies to Skorsēzes ficeni: es aizmigu pusratā ar attaisnojošiem iemēsliem, bet vī aizsteberējusi uz gultu pukodamās. brīva, tā sakot, lai gan droši vien ne pārāk taisnīga izvēle ;) reizēm mani rezidējošie pacienti uzrādīja tik pārliecinošu „progresu”, ka manā pavadībā tiem ļāva nobraukt ar liftu lejā un iziet ārpasaules skvēriņā, lai gan neatceros ne reizi, kad tas nebūtu beidzies ar galvu gana reibinošiem piedzīvojumiem. mūsu sadarbība beidzās septembra vidū. bija sācies jauns mācību gads, turklāt pēdējā saruna medicīniskā personāla kopsapulcē, kurā es ar kolēģiem padalījos stāstā par Rudens izstādes apmeklējumu zem skābes un šīs pieredzes izraisītajām pārdomām par mūsu darbu, man neizprotamu cēloņu dēļ... oj, man jāskrien nomainīt ziemas riepas. oj, oj, oj. un stāsts vēl nemaz nav sācies |
|