| pres ritern, pres riļīs |
Jan. 12th, 2010|10:41 am |
uzvilcis es izturos kā bērns, ko man arī skaidrā nevar (kā arī var) pārmest. vistrakāk tas izpaužas valodā, dabiski — tāpēc, ka muti nevar noturēt ciet. untāpcka, treļļiem rīkli neuztreinējis, savu svētās vitas dziesmu izrečitē bugīvugī blēņās. un vēl tas stulbais smaids līdz ausīm. tā lepni smaida bērns, kas ir sūdos līdz tiem pašiem dzirdes orgāniem, jo viņš neuzskata savu vidi par toksisku. da feņi, da vidi, da vinči.
šorīt pamanīju, ka man ir pilnīgi sirma bārda. sen jau bija laiks, man rīt fōrtītutū! |
|