| tu es dei |
Feb. 24th, 2009|09:05 am |
šorīt pamodos īsi pirms sešiem, tas jau ir pēdecs-kaukācs. tiesa, ikvakara kīnōseansos es izrubos nu jau ar apskaužamu principialitāti. vakardienas Karakter gan jau bija redzēta un vairs nešķita tik olas spārdoša kā pirmoreiz, tak vainas aizvien nekādas, ja reiz man tā vēl šodien galvā.
vēl man šodien galvā ir šis -
es jau simts reizes būšu stāstījis, ka man angleni mācīja ne tikai lieliskais skolotājs Kārlis Buks, bet arī Bobs Geldofs, kuru es mīļvārdiņā saucu par Robēru Želdóffu. tagad sēžu un drillēju The Fine Art of Surfacing dziesmas. vārdus pilnībā neatceros tikai tiem pāris gabaliem, kuri man nepēra arī 5. klasē. sēžu un redzu, kā mazais pionieris Jānis tālajā olimpiski astoņdesmitajā aizbīda adatu uz trešo dziesmu un sāk visādi dīvaini izdarīties spoguļa priekšā.
Wind Chill Factor (Minus Zero)
...i practice nightly, i try to keep ahead
this art of surfacing is all but dead
but i keep coming up with time enough to breathe
i take what i need... |
|