| |
[Dec. 24th, 2021|11:42 am] |
pamatskolas beidzamos divus gadus modinātāju bieži liku uz 5:30. noskaloju muti, uzliku vārīties olas vai cīsiņus un pēdējo stundas ceturksni īsviļņos klausījos bbc sporta ziņas, mēģinot citiem nesalasāmā rokrakstā piefiksēt svaigākos tenisa, riteņbraukšanas un Pirmās formulas rezultātus. vēl kādu pusstundu aizņēma to atšifrēšana, kompilēšana un pārlikšana glītrakstā uz rūtiņu lapas, tad riksī uz troļļuku un pāri samērā svaigajam Vanšu tiltam uz tikpat svaigo Preses namu. daži miliči 14gadīgo zeņķi ar beibīfeisu jau atpazina un pat sveicinājās, bet citi ilgi ar neuzticību pētīja manu ārštata korespondenta caurlaidi. vēlākais 7:15 bija jāpagūst aploksni ar atzīmēm Par Avion un Sports ievietot redakcijas šūplādē, lai pagūtu uz skolas sākumu. 6-7 stundas vēlāk mājas virtuvē pie litra stiklota piena, baltmaizes klaipa un puslitrenes zemeņu zaptes žigli apdarīju uzdotos mājasdarbus un turpmākās stundas trīs ar sētas puikām pagalmā dzenājām bumbu, vai ziema vai vasara. tad stundas trīs tenisa treniņam vai kādai citai nodarbei un atpakaļ mikās. vakars bij klāt, beidzot varēju sākt lasīt grāmatas un klausīties rādiō. vismaz līdz 2iem naktī. repeat.
tikai neviens no tiem atkārtojumiem neatkārtojas, jo ir neatkārtojams, piedodiet neesošo punu.
raugi, pēdējā laikā es pārāk bieži mēģinu šībrīža 2 gadu matriksu uzlikt kādam savas pērnības divītim – šai gadījumā 14-15 gadu vecumam, bet citiem jau ar', un ik reizi mani pārņem vismaz viegls izbīlis. 14-15 vienkārši ļoti ilustratīvs, jo tas ir laiks, kad ar vienaudžiem ieraudzījām, ka dzīvojam cietumā, pat vairākos vienlaikus, un mācījāmies ar šo atklāsmi sadzīvot. enīvējā, es jau reizes trīs esmu aizmirsis, ko īsti gribēju pateikt. ā, nu ja – par atmiņu. es, teiksim, vēl līdz vakardienai biju pārliecināts, ka laikraksts Sports man maksāja 70 kapeikas par rindiņu, bet nupat viegla aritmētika galvā mani pārliecina, ka drīzāk tās būs bijušas tikai 17, jo par šo raksteli man 50 rubļus varēja iedot, bet ne jau 200+. klasesbiedriem es izmaksāju piena kokteiļus, nevis grauzdiņus ar kaviāru un šampīzeri.
https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:611288|article:DIVL78 |
|
|
| |
[Dec. 24th, 2021|02:24 pm] |
Uldis Bērziņš • Moralizējošā prōza
Viens vīrs sēž krogā dzer vīnu un Bībeli lasa (abus reizē viņš dara un pareizi dara jo ir sirdī) un pēc tam iet uz baznīcu vīna pudele kabatā un Dievs saka cilvēk es tevi kaut kur esmu redzējis un tas vīrs saka jā šorīt krogā riktīgi Dievs saka.
Bet citi iet uz baznīcu saka mūsu tēvs debesīs svētīts lai top tavs vārds bet sirdī nav un vēlāk krogā sēž pie galda saka velns parāvis neredz ka Dievs sēž blakus.
1968. |
|
|