| |
[Dec. 12th, 2017|08:08 am] |
———
Dies skrien un laika ratu griež bet cilvēks akmentiņus sviež kaut kas ir bijis kaut kas būs viens kaut ko slies bet kaut kas grūs tu stāvi akmentiņus svied tos aizrauj laiks un projām iet nāks laiks un tevis nebūs (drīz) un arī mani tumsa rīs un reiz vairs burtus nelasīs un fonētika apklusīs (tas brīdis nāk un ir jau klāt tu nevari vairs parunāt) dies visu laiku kaut ko dara bet tā nav tava darīšana tu no tās tumsas nebaidies un priecājies ka neesi dies nav dievam laika apstāties kā akls zvērs viņš mūžam skries lūk viens laiks rodas otrs zūd bet dies tik skrien ne redz ne jūt tu stāvi akmentiņus svied laiks tevī ir tu turi ciet tu esi tas kas redz un mana tā ir tava darīšana.
UB, 1969 |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2017|09:42 pm] |
– are you sustainable?
– no, i’m dura, ble! |
|
|