per silentium ad as†ra mille - November 28th, 2017 [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

November 28th, 2017

[Nov. 28th, 2017|09:42 am]
nolīs oligarhu lietus
sasals stūrī čekas maiss
sniegs man palīdzīgu roku
opodeldoks šņaucamais

pamanījis vakar šaursaziņas līdzekļos virsrakstu par jūrniekiem un kontrabandu, steidzu aplūkot, vai nemanīšu tur savu papu figurējam. savējo nepamanīju (mamma fāču kontrolēja cīšāk par čeku, lai „bērniem ceļš netiktu nogriezts”), taču ar prieku uzzināju, ka manas kriminālās līgavas tētis ir grāvis (ar krītošo intonāciju, pazīstamu kā gravis) zociālisko iekārtu ar nailōna lietusmēteļiem jeb makintošiem, pirms vēl Stīvs Džobss bija uzsācis savu nepabeigto augstāko.

citās, skumjākās, ziņās noskaidroju, ka krabis paņēmis sev līgavās čechu tenististi Janu Novotnu. mēs pēdējoreiz tikāmies 83. gada augustā Lielupes tenisa kortos, kur padomju fizkultūras propagandisti bija sarīkojuši Eirōpas amatieru čempionātu. no bumbiņpuikas biju izaudzis – tovasar mēs pabeidzām pamatskolu, bet tāpat sanāca norauties. šancēju par avīzes sporta korespondentu, improvizētā preses centra apkopēju un ekstrakurrikulāru suteneru (padomju palaistuvju anglene bija stipri saksiskā līmenī), tur arī iepazinos ar „saviem” pirmajiem čekistiem un dažām viņu darba metōdēm. Janai es palūdzu žiglu ekspresinterviju, kura gan ievilkās, jo viņa visu laiku novirzījās no tēmas, ķiķināja, pati sāka uzdot man jautājumus un vispēdīgi vēl skaitīt pantiņu Ja jsem Jāna, ty jsi Jānis. es, dabiski, spēju tik sarkt un sarkanbālēt, jo klizmu pastiprināja tas, ka mums riņķī jau bija sapulcējies bariņš dīkdieņu jeb reportieru. kaut kā jau tās mokas beidzās, es gribēju ielīst sūnās pie tuvākās priedes, bet viens tāds jau paliels puika, ka tik ne žūrnalistikas pirmā kursa students Pastalnieks, saķēra mani pie pleca un ieplestām acīm atzinīgi sauca – vecīt, tu redzēji, kā viņa tev sita kanti?! nē, bet tu redzēji?
redzējredzēj… es vēl pat bučojies nebiju, turklāt kopš iepriekšējās ziemas man jau bija platōniskā sirdspuķīte. redzēju viņu šovasar garām paejam. piemīlīgajā sejā varbūt arī šis tas bišķ ir mainījies, bet gaita tāda vien pati kā toreiz, pamatskolas gaiteņos.
Link12 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | November 28th, 2017 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]