| |
[Nov. 12th, 2017|12:00 am] |
es bērnībā izlasīju grāmatiņu par Rihardu Zorgi, drošsirdīgu padomju izlūku pirmskara Japānā. viņš bija tik jau nu afigenna drosmīgs un atjautīgs, ka nospriedu, ka Rihards var būt tikai letiņš. par to gan grāmatā nestāvēja rakstīts, bet es uz to brīdi jau biju pa ausu galam dzirdējis, ka visu grāmatās nemaz neraksta un, ja uzraksta kaut ko lieku, to var patiesības vārdā izretušēt nah. Zorgi savervēja, stop – vervē spiegus, viņš bija izlūks, lai gan tagad jau pareizāk būtu skatīties no otras puses, un tad sanāk, ka viņš tomēr ir draņķa spiegs. to, ka viņš nemaz nebija latvietis, mēs arī jau zinām. toties savervēja viņu letiņš, Galvenās Izlūkpārvaldes vadošs darbinieks Bērziņš, Jānis Karlovičs, viņš arī Pēteris Ķuzis. bet Japānā viņa antipōds un Melnais Bruņenieks bija lepns Sēlijas dēls, Abvēra izlūks no Līvāniem, Ivars Artūrs Nikolajs Lisners. gudrs ēbreju puika, filozōfijas zinātņu doktōrs, NSDAP biedrs no '33. gada. Ivara fāča gan 36tajā no drauga Rīgas Sv. Pēteŗa baznīcā sarūpē falšus Ārieša papīrus, bet ar laiku blēdība nāk gaismā. tikām zellis ar rezultatīvu centību ir tiktāl atmaidzinājis Vadoņa sirdi, ka Dr. Lisners tiek ģēniski atzīts par vācasiņu radībām pielīdzināmu (лицо, издали чего-то напоминающее).
„Reiz kārtējās iedzeršanas laikā admirāļa Kanarisa slepenais aģents Ivars Lisners, kurš bija pilnvarots pārbaudīt Zorgi, nolika Rihardam priekšā uz galda avīzi krievu valodā. Padomju spiegs, kurš bija iztukšojis pusotru litru viskija, paņēma avīzi un sāka skaļi smieties, teikdams, ka prot daudzas valodas, bet šādu valodu gan viņš vēl nesaprotot.”
 |
|
|