| |
[Nov. 4th, 2017|08:42 pm] |
mammutē gurkst kapsētas smiltis. starp daudzām lietām un, neizslēgsim, objektiem es šodien rokā turēju lāpstu un kāda senča lumbālo jeb lumbāro vertebru jeb burtstabiņa ledingu, šaurās aprindās ne velti sauktu par līdingu.
nē, es nemeklēju senču zelta zobus, taču ar prieku uzklausīju versijas par to, kā un kad tas jau ticis izdarīts.
mampatīk būt, pa lielam. starp mugurkauliem un jūrmalas smiltīm. pohuj taču. un es to saku visnenihilistiskākajā no zīmēm. |
|
|
| |
[Nov. 4th, 2017|09:42 pm] |
Porziņģim vajadzētu iebarot Torni, konceptuāli.
nopietni, es šonakt sapnī redžeju, kā es kaukādā mellbaltā 80tā Tallinnā somu televīzijā atkal skatos Vimbldōnu, un, kamēr Lendls rūpīgi štaukā setbambiņu pret gauži nobradāto gala līnijas zālāju, tad apņēmīgi pamet to gaisā. un, dabiski, klāt, pienāk nevis Kindzulis, bet Porziņģis, bumbu fakin pārķer, un neviena no sapņa kamerām neuzrāda Makinroja reakciju.
pamodos bez erekcijas. savādi gan. |
|
|