| minority rapport |
[Jun. 8th, 2017|08:42 am] |
ne jā, ne nē
ne iņ, ne jaņ
ne mells, ne balts
ne stīvs, ne līvs
i kauns kaukāds
i labi metas
pēc Kamingsa un nepāļiem, pavieglā pālī pie Simsōnes paņēmām blašķīti armaņjaka. tikai šorīt uzmetu iepakojumam aci. princis kaukāds, Ariņjaks. urbānam lauku apvidum derēs. uzšķērdu ar neplānotu blīkšķi un pašpuiciskā infantīlā dzīros iehujārīt malku no kakliņa, bet briedums, viņš arī senilitātes aizmetnis, lika pagaidīt, norādot uz pretīgo.
– tā un tā, viņš saka. atceries to baraku vienā no buhenvalžu osvencimām? When indoors, show some respect – take off your hat!, reihsvalodā? nav jau teikts, ka cepure vislaik jātur noņemta. novelc uz brīdi un dzīvo tālāk vesels un galvassegā salmus kuldams! pirmkārt, Armānītis tev ir iepazīšanās dzēriens ar mazo miju. pirms piecpacent no pieēst gadiem. un tādā garā.
vispār jau es armaņjaku iemīļoju gadus desmit iepriekš jeb filmiski apukaļ. pareizāk sakot, vispirms mēs iemīļojām franču džeku Arnō (Arnaud), kurš karalistē slēpās no franču Mossada, universitātē apmeklējot bretōņu, īru un leišu valodas lekcijas (kur mēs, šķiet, iepazināmies). viņam jau bija nukleārā inženiera izglītība no paternitē un egalitē mātes-dzimtenes un iedzimts pohuoptimisms, kuru nedaudz aptumšoja vilšanās vismaz dažos kodolenerģētikas aspektos studiju un Berlīnes mūra krišanas gados, kas puisī viesa šaubas, vai vērts turēt solījumu OTAN pārstāvjiem par ciktur gadu vergošanu militārā facilitātē kā pateicību par studenta alus un uzkodu sponsorēšanu.
Valsts uzskatīja, ka vārds jātur, Arnō uzskatīja, ka konteksts ir mūsu viss un padevās bēgļos. Arnō istabiņa, tāpat kā manējā un vēl pārpadsmittūkstošiem, bija 12 skvēriskos metrus plaša. un viņam tā tiešām bija plaša nepārnestās nozīmēs. bez franča jeb francūža istabā atradās vēl tikai divi objekti – guļammaiss uz grīdas un armaņjaka pudele, ibid.
mēs pie viņa parasti gājām ciemos starp 4:42ām un pieciem plusmīnus nulle-nulle (četros pilsētā aizcietēja pēdējie bāri). un viņš Vienmēr atsaucās uz to nolāpīto durvju zvanu. dac vot aj kōl Tužūr, karoče. ielaida mūs savā duča kvadrātmetru klucī, aplaistīja ar smaidu dievišķu, ko pastiprināja viņa izspūrušās lockas un vispārējs ķermeņa stīvums, ko veicina gulēšana uz pārāk cietām virsmām, kā linoleja grīda. ielaida un nekavējoties ielēja mums, maizi savu dienišķo. un es neatminu, ka kaut viens no mums, lai viskādākajā tur pipaunī neatrazdamies, brīdi vai cieņpilnus divus neiepauzētu pirms. vovo, visu to raibo baru sinhrōniski un diahrōniski varētu aprakstīt divos vārdos: godbijīgā pipelē.
Arnō tagad ir propesōrs vienā Korkas augstskolā. man ir neliels prieks, ka es viņu sapazīstināju ar savu draudzeni, vienu no lepnākajām un vasarsraibumainākajām Korkas meitām, Roudu. Rouda Krounīn. fantastiska meitene. nezinu, vai obligāti rakstnieka Arčibalda radeniece. toties tētis viņai bija īru rexpublikāņu armijā. (a vīrs, sucka, dezertieris)
molotova kokteiļus tēvs viņai iemācīja saliet vēl smilškastītē, tiklīdz izskatījās, ka atvase spēj apzināti reproducēt dažas iemācītas iemaņas. sarežģītākas boom-bang-jū-ded ietaises meitai tēvs mācīja kombinēt apmēram otrajā-trešajā klasītē. kas ir apmēram tas vecums, kad Rōda atmeta pīpēt cigaretes. mana mazajai mijai paps šai vecumā fizikāli apstāsta blīvumu un stiprumu, bez ņūtōniem un fārenheitiem, ar kandžas viskija (Uisce, dzīvībssulas) aparāta palīdzību, atvainojos par privātām detaļām. es vnk. domāju, nez ko Arnō un citi papi tagad māca savām otrklasniecēm, galīgi ne pirmziemniecēm.
oj, izskatās, ka muldēšanas klusuma brīdis ir iztecējis. iešaušu graķīti ar-maņjaka un duršu ka dzīves vademēkumā.
izslāpums rodas dzerot.
nevis cerot, kā es agrāk kļūmīgi aspirēju. |
|
|