| si bez ierobežotas a |
[Nov. 17th, 2016|01:42 pm] |
ai, nu foršs man tagad ir vjetnamiešu čomiņš, permakultūrists un tādā garā.
normāls skapis (vārds tulkojumā nozīmē “kaste”), nesmaida arī pa labi un kreisi, beibe vispār modele.
vārdsakot, dzīvosim pie viņa Ōmītes pirmo nedēļu vjetu lielākajā salā, pie hmēru robežām. viņš tikai brīdina, ka uz pašu mūsu sākumu varētu nepagūt, bet Ōmīte latviski nebumbum. normāli, es saku, tad jau man ir cerība kaut ko iemācīties.
Bao ar draudzeni šobrīd ceļo pa dzimto zemi, meklē jaunu perma-mājvietu. starp burvīgām bildēm vakar pamanīju piktu pukstu ar saiti uz tv sižetu. viņš tur raksta apmēram tā:
”es kādreiz teicu, ka Sapu gaida xxx liktenis. nu izskatās, ka Sapa tiks sagandēta vēl vairāk kā xxx.”
Sappa, sappa, es pie sevis murminu un mēģinu kaut ko izšķetināt no atmiņām. ā, Sappa – tie taču bija tie briesmīgi papirauši, ko mēs vienā laidā pīpējām seržantenē. 7 kapiķi. a alga zaldātiņam 7 rubļi, 100 paciņas sanāk. visa učebka bronhītu dabūja. es gan ne, jo man jau bija astma.
bet no tv ziņām es uzzinu, ka Sapa nav Sappa, bet gan Sapā, ar uzsvaru uz pastieptu otro zilbi. tas droši vien frankofōnā ietekmē. franči jau arī жопа saka nevis žoppa, bet žopā.
mūžu dzīvo, mūžu žopā.
žžž |
|
|