| |
[Aug. 26th, 2016|10:42 am] |
piektdienas rītā literārā politinformācija:
https://youtu.be/-_0rjqJ1oYQ
Džeimss Korbets no Japānas sarunā par Džoisu ar Tomasu Šeridanu no Dublinas.
arī tiem, kas Džoisu nav lasījuši, bet zina, ka Uliss ir Odiseja latīņu vaŗjants.
palaidu kačāties 1967. gada Džozefa Strika ekranizāciju.
man točiņā jau vairākus gadus viena no trīslapu iedvesmas grāmatiņām ir Šeridana, ēēšait, aizmirsu, kā sauc, nu grāmatiņa ar Hitleru uz priekšvāka un Staļinu ar mazu meitenīti – uz pakaļējā.
mēs tikāmies vienā īru santehniķu/konspirolōgu ballītē. nopļāpājām vairākas stundas. par vecbaltu un ķeltu kontaktiem, par valodu un rakstību, par iztēli, kas izglābs pasauli. viņš arī norādīja, kur Dublinā ir lielākā austrumu rokrakstu krātuve. un bija pirmais no vietējiem, kas ļāvās iztukšotā ginesa glāzē iegāzt Latgales kandžu. pārējie īri uz šādu soli sadūšojās tikai krietni pēc pusnakts.
man aiz pleca beidzot ir grāmatplaukts, pills mīļu dvēselīšu. tas man bija pirmais un ilgus gadus vienīgais pirkums koju 12 kvadrātu istabiņas interjēra uzlabošanā. pirms 25 gadiem pārvedu mājās no Ikejas. no 99. līdz 01ajam tas nīka kādā mitrā Tallinas pagrabā, līdz tēvs, par šādu cūcību uzzinājis, lika man testies tam pakaļ, ignorējot argumentus par kostefektivitāti. kad beidzot pārvedu mājā, paps to rūpīgi restaurēja, sagādāja metāla detaļas, kas ceļā bija pasējušās, plauktu nobēcēja un uzdāvināja man dzimšanas dienā. tad tas pāris gadus nostāvēja Ķipītī, bet nu ir atkal vēsturiskajās mājās, rokas pusstiepiena attālumā. |
|
|