| |
[Aug. 11th, 2015|12:00 am] |
jau nedēļu bez draugiem. nē, nu var jau zilināt pliku tabaku, bet tā tukšuma piegarša ir skāņa-skāņa.
atliek tikai kafija, jo kandža darba laikā limitēta pa piņģerotam. vēl var uzvārīt tēju un fōnā uzlikt kādu doķeni par farmakōpēju:
Big Pharma Big Money |
|
|
| βίβλος |
[Aug. 11th, 2015|03:42 am] |
ai, zēbē jau tā farma, depresiju tik uzdzen.
labāk iepazīstieties ar manu jauno draugu no Ukrainas ghlubinkas:
vēstules no nākotnes.
tiklīdz saņemšu algu, pastellēšu viņa grāmatu ar necilo nosaukumu Grāmata. |
|
|
| kukulis pie pakaļas - investīcija mūžībā |
[Aug. 11th, 2015|01:42 pm] |
nespēju nepadalīties, bet tad gan aizvēršos.
lūk. kopš paša agra rīta (termins nosacīts) jūtos satraucoši labi (termins piezemēts).
nav jau īsti laika te filosōfēt, kā tas tā nācies, vienkārši dikti gribas šo sajūtstāvokli pieturēt pašam sev par paraugu.
šķietamo stabilitāti (un reālas dusmas) nomainījusi rāma likviditāte, ak vai, aqua vitæ.
vai nu jūra vai vasara tu-žūra, vai Žaks Ditrōns vai kāds nepiesiets elektrōns, bet esmu sapratis, kas es esmu.
o'portūnists.
gan tāds, kas oportūnā situācijā pārsvarā tik iemērc mazo pirkstiņu un žigli vien palaiž vaļā, lai skrien tālāk.
ja man kāds šito būtu teicis pirms nedēļas, atrautos ar uzmestu lūpiņu vai dabūtu pierē, bet kad tu, antrōplops, pie šādas atpaziņas nonāc, tipa, pats,
tiek glābta tava pašcieņa un drauga labā acs.
lūk, mana vislabākā pusīte. lai vasara mums vēlīga!
 |
|
|
