| dūmu vora breivu dora |
[Sep. 24th, 2014|08:42 am] |
divas lielākās un, nav izslēgts, vienīgās Latvijas nelaimes ir naudas un alkohōla apdullināšanās monopōls. neesmu aptiekārs, tak lēšu, ka tas ir 90% vardarbības, konfliktu un smagu iekšējo kompromīžu galvenais cēlonis.
par varas monopōlu ar jums (vēl) nav ko runāt. tur jums var līdzēt vien popō. to aisberga dibenu atstājam saldajam.
ar apdullināšanās monopōlu arī mums neies viegli. pēc pāris dienām jūs rausieties pildīt savu pilsoņa pienākumu un neatkarīgi no izvēlētās lapeles ar savu parakstu kontraktuāli apliecināsiet, ka laikabiedri, kas novirzās no šmigas takas joprojām dūšīgi jātvarsta un tiem jāpūst tuptūzī. paldies jums par to, miļardīgs (saka Šeflers, Šuflers, Gavrīlovs un dr. Strazdapiņš).
bet par to piķi, ķipislaiparauj, mēs takš varētu iebazarēt, ko?
viens pašmāju apraides goda darbinieks man pačukstēja – bļģ, kā noriebušies tie politiķi, tak jāiet līdz vēlēšanām pakāst piķi (vienā no nozīmēm). bet nesen satiktā vācu tēvē žūrnaliste, hipijmeitene ar stāžu, atzina, ka uz vēlēšanām jau sen vairs neejot, bet politiķi viņai derdzoties tiktāl, ka reizēs, kad redakcija izsniedz uzdevumu veidot sižetu par kādu no „elites”, viņa vnk. dabon ārsta zīmi un liekas gultā mirīt nost. par alternatīvajām/paralēlajām naudas/norēķinu sistēmām bija dzirdējusi — ja nemaldos, caur Bernāru Lītāru. ar jau bišk tāds šeidijs karakters - izbijis baņķieris un wotnot, bet te viens klipiņš, ko pats vēl nebiju skatījies.
Lietaer
Kaspars Lielgalvis patlaban domā, kā savus dobžikus padarīt par Kultūrnaudu. aplūriet vismaz viņa prožektu!
un/vai nāciet talkā saprast Koka naudu! [rīt ķipī neģenerālā nesambleja!]
diezgan simptomātiski, ka uz manu norādi uz http://kokanauda.lv , atsaucās viens ōftopikots sarunbiedrs, kamēr brookings izfišoja divas zivis, no kurām viena āķi nekavējoties izspļāva un atvadām vēl apspļaudīja.
bet, ištvanhonekerarārā! — runa ir par mūsu visu visu, pamatu pamatu, alfu un igreku, omikrōnu un omakrōnu! (sāk raustīties kreisais plakstiņš. vispār jau nē, es tikai samānījos, lai parādītu, cik dikti mani besī jūsu nespēja kaut uz pāris minūtēm enterteinēt domu, ka varbūt mēs visu dzīvi esam spēlējušies ar falšiem faņķikiem, ka ekseļa fails jau varbūt ir īstais, bet mēs blenžam neriktīgā šītā (jeb riktīgā šitā), ka naudu jeb solījumu var publicēt jebkurš, kam tā vajadzīga.
ticiet, man galīgi nav bijis viegli apliekt savas smadzenes ap un caur šiem konceptiem. un mans dō vēl galīgi nav galā. bet ir beidzot tā sajūta nupat, ne gluži klusums pirms vētras, bet mirklis pirms iesāk dunēt baznīcu zvani (pilsētu pulksteņi – ateistiem). var jau būt, ka kārtējā ilūzija. bet es vismaz esmu gatavs to ceļu nostaigāt, no greiza grēku ceļa nav bail. drīzāk man tas taisnais ir bieži šķitis aizdomīgs.
es zinu, ka jums nav laika, ka darbi rauj uz pusēm, ka besī pieaugušie un bērni besī, ka skumji, ka слякоть, bļeķ, bet… viss var būt citādāk
sļakaķ
vispā, gribēju kaut ko jauku par domāšanu pateikt, bet pēc gandžas nāca kandža, kandža, kandža |
|
|
