| ičņīsan, не ссы, Nissan |
[Apr. 30th, 2014|09:42 am] |
čoms jau vakar garāmejoši izmeta, ka viņi ar draudzeni esot pārskaitījuši man parādu, uz ko es tikai neticīgi nošūpāju galvu.
šorīt, prokrastinējoši slaktējot dažādus sīkus pagātnes rēgus, nolēmu apmaksāt islandiešu domēna rēķinu, kas tudū sarakstā karājas kādu mēnesi, ja nu tiešām tur kaut kas ieskaitīts. paklau, toč atdevuši parādu, turklāt visu! nēn, es jau zināju, ka viņiem, tipa, tikai maza žadziņa bij iemetusies piķa plūsmā, bet normālos apstākļos es nekad neceru jelko dabūt atpakaļ.
draugu žagu kreditēšana un hrōniska rēķinu neizrakstīšana (tb, sadarbības partneru kreditēšana) ir tipisks veids, kā es māku dīlot ar piķi. neskaitot jumtu virs galvas, maizi uz galda, grāmatas un skumjas aizdzenošu dūmus, kas ir pamatbudžeta stūrakmeņi. mamma nemaz nezina, cik tālu viņa ir no patiesnības, kad pārmet, ka neesmu „kā visi normālie klasesbiedri” kļuvis par baņķieri.
manu banku sauc Nis•sin (nauda ir sūds, sūdi ir nauda), un tās pamatlīdzeklis ir zeme. vēl saukta par augsni, kompostu, humusu, soil'u, dirt'u un tādā jautrā garā.
cits čoms pirms pāris nedēļām sūrojās par māsas naudas problēmām. tā vietā lai žēli mātu ar smadzeņpodu, es paņēmu rūtiņu burtnīcu, mazliet parēķināju, un parādīju laikabiedram, kā māsa trijās nedēļās, kopsummā strādājot ~6 stundas, varētu dzēst ikmēneša parādu. es pilnīgi sapratu viņa skepsi, bet sēkla izrādījās dzīvotspējīga — pirms dažām dienām zvana un vaicā, lai es izstāstot konkrētāk. lūk, padalīšos arī ar jums [courtesy of piratebay et al.]:
4. daļa permakultūras kursā sadaļā Zeme (augsne)
drusku pāri stundai, divsimtciktur migobaitu |
|
|
| iegrimu popsielā |
[Apr. 30th, 2014|01:42 pm] |
 |
|
|