| dažas kreveles nekad nenokrīt |
[Feb. 8th, 2014|10:42 am] |
šodien 8. februāris. mana jaunā drauga Mārtiņa Bičevska dzimšanas diena, bet sūds ar viņu.
tikko atskārtu, ka pirms pāris dienām apritējusi Klāva kārtējā aiziešanas gadskārta.
un vēl — cik sasodīti aizdomīgi sakritīgi tie lidojošie likteņi Klāvam ar Sašu Bašlačovu.
abiem 27 gadi nodzīvoti, 27 vēl kopš vilšā vai nevilšā Ikarusa pagājuši.
27 - tas ir arī apmēram tas, kas man pašam vēl atlicis.
trejdeviņi riņķi ap Saulesmāti. it kā nav daudz. bet no otras puses — vesels mūžs. jāsāk dzīvot. un tūliņ pat. |
|
|
| Lunakhod |
[Feb. 8th, 2014|11:42 am] |
man tik vakar ap pēcpusdienu iepēra, ka visi tie līdzcilvēki, kas dzīvo rezidences stāvā, nav kaut kādi randomi sīkie...
nopietni taču ļaudis, sasodīts. un nopietni mākslinieki savos ciematos. es to bez jelkādas arōnijas šoreiz.
lūk, tikko iedevu mazu šotiņu kandžas kanādiešu puisim, kurš acīmredzot ir mēnessērdzīgs. pamodies bez ūziņām kaut kādā pieliekamajā, starp slotām un putekļu birstēm, pārsalis un dezodorantēts. iemetām mazu ogu siltumam, parunājām par dzīvi, universu un evrīsinglu, un noliku viņu čučēt mūsu gultiņā, kamēr uzradīsies islandietis ar impozantajām ūsām, kuram varētu būt universālās atslēgas. |
|
|
| nezāles |
[Feb. 8th, 2014|12:42 pm] |
paštaisnums ir visgreizākā lieta ko sevī var atrast.
katrs |
|
|
| new word order [lv+is=livs] |
[Feb. 8th, 2014|05:42 pm] |
patīkamu klabsarunu un spožas aizloga saulītes ieaijāts, padevos ielās – tb. ap stūri pēc džanka, nemaz nenojaušot, cik traģisks, varētu pat teikt — netāli letāls iznākums var sekot tik pārgalvīgam solim.
džankejnīcā šodien rosījās jauna meitene, daudz lielāka un nopietnāka kā iepriekšējās. veicis pasūtījumu, paķēru jauno Ziemeļu Vīnogas numuru, un uz labu laimi atšķīru 30. lappusē, a tur raksts A Nazi's Disappointment with Iceland. oho! nu, dodiet, šurp — es neapdomīgi saucu, nenojaušot, ka pans dōra ar šo atver Islandes rūpīgi gatavotu prettriecienu MontīPaitōna nāvīgākajam jokam pasaulē. jau trešajā rindiņā es rēcu, sēcu, gārdzu, bezdēju un spiedzu, līdz bez dzīvības pazīmēm sabruku uz flīzēm.
pa tam lāgam darbā bija ieradusies viena no jau pazīstamajām mūsainajām meičām un, laipni vēcinot kožamā spirta masku, aicināja mani pie kases aparāta norēķināties.
interesanti, ja es būtu gājis bojā, kurš mantotu manu terijakīčikena zemūdeni? Latvijas Republika? Kaukāds goda kodējs konsuls? Jo mūsu romantiskās saiknes ar Miju takš nekur nav apstiprinātas… bet, nu labi - no hipotēzēm pie cietiem fak–tiem!
[tā kā jaunais numurs PDFā vēl nav izlikts, piedāvāju iepazīties ar ekrānšāviņiem — tikai, biedri virsnieki, mičmaņi un praporščiki — esiet brīdināti un īpaši modri!!! ar šādu ieroci var vinnēt ne tikai zvaigžņu karus. ar to, lai piedod man hadrōnu kolaidara eksperti un misters Hōkings persōniski, var izdrāzt ne vienu vien melno caurumu]
( jā, man ir vismaz 60 gadu un es vēlos mirt pirmajās patriōtu rindkopās: Operation FOOOOK )
vispār, šķiet, esmu atradis nācijas glābšanas plānu. kaut arī neesmu tīrasiņu letiņš, bet varbūt tieši tāpēc, ierosinu sakrustot visus latviešus ar visiem islandiešiem. piezīmēšu, ka ar „islandieti”, savstarpēji vienojoties, varam saprast arī homoseksuālu nēģeri (ar sīksīku nosacījumu, ka viņam mugurā vai vismaz garderōbē jābūt sarkanam apmetnim - var bez baltas svītras).
mēs par šo jau izgāšnakt spriedām bārā Hārlema. mūsu bērni dzīvos jaunajā galvaspilsētā — Rīgjavīkā, mācēs braukt ar sniega trakdōru un sarunāties ar retiem putniem (rāra avis), un būs pilnīgi izolēti no ārpasaules, ar kuru sazināsies tikai ar kūlas ugunskuru rūnu signāliem. ierosinu šo priekšlikumu pirmdien līdz pusdienas laikam nogādāt orgāna Mana Balss galvenajā redakcijā. |
|
|