| a mam persōnīg poh |
[Jul. 9th, 2011|02:08 pm] |
vot.
saņēmos un izlīdu ielās. lai ķermens pārlieku neraustītos, uzviklu I/O krekliņu (Spirts/Sports: ar burtu ō – dzīvība, ar burtu ī – nāve).
pasteberēju tepat pa Lāčplēseni. kioskā iegādājos divas skārdenes pepsī, ze čujs of the old dženerejšen, homeopātiskajā aptiekā paņēmu bē vitamīnu un mārdadža eļļiņ.
iemetu aci muhamōra pagalmā, nedaudz atcerējos vakardienu, bet līdz brīvībenei iet nesadūšojos, griezu riņķī.
uz pohām esmu visziņkārīgākais, tāpēc pirmo reizi mūžā iegriezos Lāčplēša 11 sētā — tur tāds smuks pagalmiņš, koka mājai savādi slēģi, var Rīgas modēm pakaļgalu redzēt, vēl šim tam uzmetu aci un tādā garā. bet visu šo ideōta idilli lūkoja pārtraukt sargs, jau pirmajā minūtē. iznāca no sarga būdiņas tāds jauks latviešu večukiņš ar izkāmējušu kaķēnu un bargi noprasīja, ko es te meklējot. pārsteigts par negaidīto interesi, solidarizējos ar viņa ziņkārīgumu un paskaidroju, ka apskatu savu mīļo Rīgu, labāko Rīgo no visām. vienu otru sekundi procesējis manu ne tik ultimāto atbildi, onkulītis vēl bargāk par bargo rezumēja — nav te ko vazāties! es, cien. redkolēģiija, ahūnēju no eksesīvā mutvārdu spēka, taču izlēmu neiesaistīties sociālistiskajā sacensībā ar penzionāru, tikai viņa sirdsmieram nobubināju, ka mani nolūki ir tīri, un turpināju apskati. pēc mirkļa dzirdēju, ka onka tomēr ir pārdomājis un tādā rāmā balsī no savas būdas mani uzrunā. nu, redz, nopriecājos un droši līganā gaitā devos padalīties ar vīru savos šīrīta iespaidos. skuju! izrādās, onkulīts nebij vis uzrunājis mani, bet gan pa mobilo rāciju izsauca papildspēkus: jā, jā, tāds matains, viņš atkārtoja priekšniecībai, un bija skaidrs, ka viņš nesarunājas ar tŗīszvaigžņu ordeņa kapituli par potenciālu jauna bruņenieka iesvētīšanu. drīzāk viņš pusgara acīm jau redzēja, kā apsardzes puiši ar mani izdara to pašu, ko ar Ernestu un Graudu. vispār, pizģec – kur nepagriezies, priekšā jau kriminālās autoritātes! un es pats viens no tām. jaunā maiņa pārdaugavas brigādei izaugusi, tie penži tak vairs nespēj biznesmenim 10 štukas izsist. vārdsakot, saskumu uz sekundes simtdaļu par ōpīša reakciju, pagriezos un slāju mājās, visu jau tāpat apskatīju. gribēju vēl to izģindušo ka-ķēniņu pabužināt, bet sabijos, ka nomaukšos uz asfalta un tāds arī sagaidīšu mobilā pulka ierašanos, a Čierīša viesnīca manos šodienas plānos neietilpst, ni ni.
vēl aizvien nezinu, kas precīzi šais plānos ietilpst, taču pa šīs klabināšanas laiku, līgaviņa man paziņoja, ka vēlas veselības rekauperācijai uzņemt ogļskābo gāzi, izšķaidītu dzirkstošā brutā. ar to arī šobrīd nodarbojamies. pēc tam varētu iet uz čīniešu restorānu pēc pohu zupas (Panda, teiksim - pretī Muhamōram). ja kāds grib piebriedoties, laipni lūgtum: Lāčplēšielas klubiņš atkal ir vaļā.
piedodiet, ka aizkavēju. nāciet ciemos, izkausimies*!
_____________
* - varu derēt, ka augstākminētais kaķēns mani šodien varētu notriekt gar zemi ar skatienu vien, tā ka esait bez raižu. nevienam pāri netiks nodarīts. |
|
|