| There it lay in the smoke all the winter… Garaiņu līcis nepieņem |
[Apr. 28th, 2011|04:16 pm] |
vika šobrīd lasa Egīla sāgu:
It chanced one day in the autumn at Borg that Skallagrim had several oxen driven home which he meant to slaughter. Two of these he had led under the house-wall, and placed with heads crossing. He took a large flat stone, and pushed it under their necks. Then he went near with the axe - the king's gift - and hewed at the oxen both at once, so that he took off the heads of the two. But the axe smote down on the stone, so that the mouth broke, and was rent through all the tempered steel. Skallagrim looked at the edge, said nothing, but went into the fire-hall, and, mounting to the wall-beam, thrust the axe up among the rafters above the door. There it lay in the smoke all the winter.
sēžam taizemiešu kafejnīcā Austrumislandes pilsētiņā ar romāntisko nosauku Egīla vietas (Egilsstaðir). pohas ir itin štengras, laiku pa laikam ejam točiņā atvemt, bet galvenokārt rakājamies pa neskaitāmajiem grāmatplauktiem, jo šī ir ne tikai kafene ar autentisku taju pavārieni, bet arī grāmatu antikvariāts. vairāk pat antikvariāts nekā kafene.
vicei par šaušalām, atlasīju paprāvu kaudzīti ar gričām līdzvešanai. man pat īsti nav jāskaita — atkal sanāca acīte (divdesmit viena). ar pārdevēju vienojāmies par pieņemamu cenu, pusotra eira par sējumu. acīte sējumu, vesels burtu tīrums.
acīte vienlaikus ir orgāns, ar kuru vērojam kādu pusjūdzi atstato lidostu, kurā vientuļa stāv lidmašīna, kurai pirms pāris stundām mūs bija jāved uz galvaspilsētu. bet galvaspilsētā esot vētra, pa gaisu lidojot dažādi priekšmeti un nelieli dzīvnieki. tā ziņās saka.
es jau vēl daudz varētu pastāstīt, bet jāiekož mēlē, citādi visādi sviesti piepildās. rītnorīta mums jālido uz piņča Viļuma kāzām. tur, skaidrs, ka sprāgs bunbas un petardes, un Bobiji sitīs ļaudis ar ebonīta kūjām. varbūt arī labi, ka tā vētra. vakar pajokoju, ka varētu kāds vulkāns izvirst, lai mums nekur nebūtu jālido. vulkāni klusē, bet Vējamāte ir mūsu pusē.
baigi sausē. labs viņiem te tas šnabis. nosvinējām Ulda dzimeni (viņam vienā dienā ar Norvēģijas Karalisti), izmēzām citstarp jubilejas butelīti ar ķērpju uzlējumu. galva vēl aizvien griežas, ātrāk par debesīm un zemi. iešu atgulšos sōfiņā. sofa, tas islandiski ir gulēt, ja kas. spi, bja. poņal, bja?
ahoj, sīkie. ja mūs vairs nedzird, ziniet, ka mēs nekā ļauna nedomājām un vismaz reizi nedēļā jūs no sirds un pusslimas aknas mīlējām. kas nav maz.
mēs nevaidēsim beikti, mēs ņemsim polītisko patvērumu pie huldiņām. pie neredzamajiem cilvēkiem. ahoj,,, (iet pavemt; priekškars) |
|
|
| Посвящается Дугласу Адамсу и Еве Розе |
[Apr. 28th, 2011|09:42 pm] |
visi dzīvi un veseli, arī mirušie
 |
|
|