| mana polise mani sargā |
[Feb. 23rd, 2011|11:21 am] |
kamēr pārdošanā nav bulšita vairoga, šī dziesma man kļuvusi par bulšita noskalotājmeldiņu.
ar šo tātad beidzas šis stāsts. paklanoties es sasildos. arī terapeitiskais efekts mugurkaulam kā uz delnas.
 |
|
|
| WWW.23.02: PROJEKTS LIKUMAM PAR KUKUĻŅEMŠANU |
[Feb. 23rd, 2011|07:42 pm] |
tikai pievakarē pieleca, kas šodien par dātumu. dažos relatētajos postos nebij sanācis iekūkoties.
pirmoreiz vīriešu dienā mani sveica klasesbiedrenes 79. gadā, par ko saglabājusies kartiņa ar daudziem meitenīgiem parakstiem. toreiz galīgi neiebraucu, kāpēc un par ko, bet tāpat bija patīkami. mani, praktiski vēl neeriģējušu oktōbērnu bižainas skuķenes nosauca par vīrieti. pastāv teōrija, ka tieši šī notikuma dēļ es par vīrieti tā arī vēl neesmu kļuvis. tai laikā mani vairāk par skuķiem interesēja grāmatas. pa šiem gadiem, paldies Radītājam un hormōniem, līdzsvars ir izlīdzinājies.
ap pirmo 23. februāri savā mūžā es iepazinos ar japāņu autōra Sakjō Komacu (Priedīša) stāstu krājumu Rītdienas nolaupītāji. šodien tēvamājās, meklējot kādu aizraujošu gabaliņu no krājuma, uzdūros citam, kuru, acīmredzot, mans politiski maznobriedušais prāts toreiz lāgā nespēja izprast. atcerējos vien sekretāra viltīgās brilles. tikko ar izteiksmi nolasīju stāstu priekšā mammai un mēs no smiekliem gandrīz piečurājām proverbiālās bikses. mamma domā, ka šo stāstu jaunizceptajiem Saeimas locekļiem un loceklēm vajadzētu lasīt deputāta zvēresta vietā. jautrības pietiktu visam sasaukumam. līdz 8. martam, biedri!
( veltīts Vinetai un Vinetam Pūkiem )
 |
|
|