| |
[Jul. 11th, 2009|03:25 am] |
|
ja aizvakarnakt ciemos iegāzās Jurka ar trim bērniem (vecākais — Krumārs) pa ceļam uz Landinu, tad šovakar pēc kāšopa slēgšanas pie mums ciemos piekāpa vēl 2 jauniešu bariņi. dūrīgs tāds pasākums, doooram blakus sēdēja dredainais kofīšopa darbinieks un aspirējošs lingvists Dorōns, kurš ir dzimis gadā, kad es atnācu no krieviem, kur mūs mācīja šitādus NatŌ žmurikus močīt natūrā, bet pie otra sāna — ungāru meitene Doora, dzimusi Budā 'n Peštā, bet pāris gadu vecumā vecāku atgādāta uz tulpju un viscaurgadzaļas zāles zemi. pārējie jaunieši arī forši. Doora ar draudzeni tikko beigušas pirmo kursu mākslas akadēmijā, puikas tur arī ar sakarīgām lietām nodarbojas un ir spējīgi jēdzīgi domāt. kad divos naktī atkal zvanīja pie ārdurvīm, sajūta jau bija gluži kā Lāčplēsenē. izdzērām lielo balzāmu. tiem ārzemniekiem bieži iet pie dūšas. vienojāmies, ka te varētu tādu kāšopa nokturnālo pagarinājumu uztaisīt. bļin, man vajag vēl vienu šitādu stāvu vismaz. vai māju, vislabāk. viesu uzņēmējs un enterteiners es esmu vismaz vidēji labs. ja man ir garīgais. bet allažiņ jau nav. bez palīgiem šitas nav iespējams. |
|
|
| |
[Jul. 11th, 2009|03:48 am] |
gribēju piebilst ad posteriōri, ka abi ukraiņu zēni nebeidz daiļot manu ikdienu. Vicei pa Franciju, cik noprotu, iet labi. jaunnedēļ sagaidām Jurku ar bērniem atpakaļ no Londōnas, sēžamies autō (nahblnah, ziemas riepas jānomaina!) un braucam vasaras brīvdienās uz mājām. kruta štelle.
ja kādam vajag tulpju sīpolus vai "Holandes" sieru, komentē ablomā. |
|
|
| nahblnah – īsa uzziņa |
[Jul. 11th, 2009|03:55 am] |
 |
|
|