| Zina iz magazina, dura vseļennaja II |
[Jan. 20th, 2009|11:17 am] |
es šorīt uztrausos augšā ap 7ņiem, bet vice vēl joprojām guļ kā pīrādziņš, izgūlies pa gultas diagonāli. lai tik izguļās studente, viņai vakar veiksmīgi beidzās pirmais semestris kapitālistiskās mākslas templī.
ap 8:30 aizgāju pie turka pēc piena otrajai kafijai un atpakaļceļā saskrējos ar saimnieces dēlu, kas ārkārtīgi netipiskā rīta stundā jau čubinājās pa 1. stāva telpu, kurā jau kādu gadu notiek remonts. ap 8:50 džeks man uzpīkstināja no lejas — vai nevarot viņam uztaisīt divas kafijas [Jorgenam baigi garšo kafija ar kardamōnu (mūžīgs paldies skukai) un uzputotu pieniņu]. viesi no rajōna aizvakardien esot norādījuši, ka mājā katastrofāli trūkstot ugunsgrēcības signalizācijas, tad nu šodien Jorgens ar čomu rausies melnās miesās (ha!). pie kafijas, dabiski, tika uztīts, un tagad pulkstenis jau ir ap 11iem. un vika sāk padot pirmās dzīvības zīmes iz buduāra :)
bet es, lūk, par ko: tā remontējamā telpa drīz nāks gatava; nekustīgo īpašumu mākleriem, kas bija dzīrušies tur ievākties, arī laikam vairs tā mīšana neiet no rokas, līdz ar ko telpa ir brīvajā tirgū; saimniece mums varētu piedāvāt labu cenu — es domāju tā, ap 500 eirām par tiem 20 kvadrātmetriem. jautājums sekojošs — vai mēs varētu tos papildus 5 sotakus mēnesī uzģenerēt, paņemot šo telpu savā paspārnē?
(Latviešu) veikaliņš būtu baigā ņemšanās. kases aparāti un tamlīdzīga hujņa man izsit pumpas. pamosties precīzi kaut cikos, lai atslēgtu bodi, arī tehniski nav iespējams. vilinoši būtu atvērt Black Books Hāgas filiāli, to es varētu pavilkt, tikai vika jau nu točna neatsauksies uz Manny, un mans grāmatvedis jau sen ir pakāries.
bet vispār idejas dauzās pa galvu kā zīlīte pie loga krūts. jurka atbrauks ceturtdien, tad mēs to štelli tā pa riktīgam apdomāsim.
labrīt! |
|
|