| a black rose for Burroughs |
[Sep. 8th, 2008|04:17 pm] |
Vakar Hāgā beidzās 4 dienu mūzikas&mākslas festivāls Ground3. Diemžēl ahūta laika trūkuma dēļ tikām vien uz vienu no pasākumu vietām, kur stundas laikā izskrējām cauri vairāku inčīgu jauniešu darbiem.
Viena kundze bij eksponējusi antikvāru holandiešu rakstāmmašīnu, kurā papīra vietā bija ievietota tikpat antīka jaunlaulāto fotogrāfija. Laimīgā(?) pāra sejas ir izdedzinātas — ne ta ar cigareti, ne ta liesmojošu bultu. Frīkains tāds uzstādījums, bet domas un emōcijas viennozīmīgi rosina. Rakstāmmašīnas marka — Burroughs. Tā kā es par tādu marku neko nebiju dzirdējis, nospriedu, ka zaķis to ir kruta noviltojis, un divreiz atzinīgi pamāju ar galvu.
Tā kā viņa turpat vien rosījās, vākdama kopā savu bagātību atkritumu maisos, es drošības pēc izteicu komplimentu par filigrāno blēdību ar uzrakstu. Uz ko viņa, dabiski, iepleta acis. Izrādās, ka konotācija ar DabljūEs Berouzu viņai nemaz nebija ienākusi prātā. Kādu nu atradusi krāmu bodē, tāda i esot. |
|
|