| |
[Oct. 31st, 2007|11:59 am] |
tikko atcerējos, ka šovakar kādā pierīgas pirtī man ir armijas līdzgaitnieku salidojums. iepriekšējais beidzās ar brīnumjauku, dzestru ziemas rītu traumatolōģijas institūtā, kad mani, jau sazāļotu, veda uz operāciju bloku: tās debesis virs apsarmojušo koku zariem, jomajō...
pirms 20 gadiem mēs bijām katrs savā "učebkā". manējo sauca diezgan lepni — sto ģevinosta šestaja vajennaja škola pavaroff, gorad Gusjev, bi-bi-sji Kaļiņingrackaj oblasjķi. būs akkal, ko atcerēties, un būs, ko aizmirst.
20 gadus vēlāk esmu sācis iet grāmatvedības kursos. tikko no skolotājas saņēmu mājasdarba labojumu: bez labojumiem, jippī hou, mou•fou!! ja šo lasa kāds, kas beidzot gribētu saprast, kas tā grāmatvedība tāda ir, es visnotaļ varu ieteikt viņas lekciju ciklu.
atkal sakrājies lērums darāmā. tūliņ uzvilkšu un ar interesi paraudzīšos savās turpmākajās darbībās. esmu palicis viens, un sevi vērot ir inčīgāk nekā lūrēt tēvē. |
|
|