per silentium ad as†ra mille - October 29th, 2007 [entries|archive|friends|userinfo]
باب

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

October 29th, 2007

mm-ūžu dzīvo, pus-mm-ūžu mm–ācies [Oct. 29th, 2007|04:04 am]
— Ko tad jūs tā? Tik vēlu braukt esat mācīties sadomājis?
Es nodūru savas kautrīgās ačeles vēl zemāk, un ar šo pauzi pietika, lai apjaustu, ka policajs neatsaucas uz pulkstens diviem naktī pēc ziemas laika, bet gan uz manām velti izšķiestajām 40 ziemām un vasarām, kuru vienīgais uzskatāmais rezultāts likumsarga acīs bija mācību braukšanas atļauja komplektā ar transportlīdzekļa vadīšanu diennakts tumšajā laikā bez iedegtām tuvajām gaismām (30 lati), turklāt minētais transportlīdzeklis priekšā un pakaļā nebija apzīmēts ar emm burtiņiem (20 Ls).
— Es, ziniet, jaunību pavadīju Norvēģijā, a tur, ziniet, tiesību iegūšana ir šausmīgi dārga padarīšana, tādēļ tagad, pusmūžā, jāmēģina atgūt nokavēto.
Tikām policis jau bija noskaidrojis, ka indivīds ar manu vārdu patiesi ir reģistrēts kādā no Rīgas autoskolām un iepriekš nekādus sūdus nav taisījis. Cik jauki, ka mūsu ceļi nekrustojās dažus kvartālus iepriekš, kad autiņš bija piekrauts ar sešiem cilvēkiem un 50-litrīgu zupas grāpi. Zupas grāpis gan jau bija gandrīz tukšs, kamēr pasažieri, ieskaitot manu jauko instruktōri, — diezgan pilni. Tad diez vai būtu izdevies izvairīties no kolektīvas trubiņā un uz nārām pūšanas. Un tādā garā.
Diena padevās krāsaina. Ar draugiem (Cibu godam pārstāvēja razbainieku ģimene: paldies, mīļie) uzmunsturējām zivju zupu Epnera jubilejas pasākuma noslēgumam uz Noasa. Tādu Bostōnas čauderīti. Šitik daudz komplimentu atkal sen nebija dzirdēts. Es, godīgi sakot, vairāk par diviem-trim diennaktī nemaz nemāku uzklausīt. Paldies policista kungam par viņa tirādi, vismaz atgriezos normālā nullpunktā. Bet no nullpunkta viss pulka labāk pārskatāms. Ieskaitot to, ka, lai cik dikti man arī nepatiktu visas pasaules meitenes, viena no tām man patīk vis...citādāk.
Zviedru dzejniekam Lennartam Frikam ir mazs pantiņš, kura tulkojuma uzmetumu tikko atšķīru savā 10. klases algebras kladītē.

"Variācijas"

- Ⅰ -

Mīlestība: uzdrošināties bez vārdiem iemigt, bez bailēm
un droši ar visu ķermeni spēt elpot.
Mūždien pie tevis es vēlos gulēt,
ar visu ķermeni elpojot.

- Ⅱ -

Un kompliments? Viens vienīgs:
pie tevis es vienmēr guļu mierā
bez domām un iedomu tēliem.

---
Ar labu nakti jums arī, brāļi un māsas iekš cibas.
Link10 comments|Leave a comment

navigation
[ viewing | October 29th, 2007 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]