Acītes |
Dec. 2nd, 2008|10:04 am |
divdesmit viens ir puse no četrdesmit divi. labākā puse. vakar Amsterdamā nopirku 21 grāmatu. divas, tiesa, izrādījās vienādas - tas nekas, būs kādam dāvana Sinterklāsā. svētais Nikolajs vispār ir mans mīļākais svētais, ja. pārbāztajā atpakaļvilcienā iepazinos ar modes studenti no Roterdamas. viņai ir 21, Dzintars vārdā un piemīlīgs smaids, taču bērnībā, izrādījās, viņa nebija lasījusi Garkājtētiņu, tālab nekavējoties saņēma burvīgu pirmskara izdevumu zemo zemju valodā. iekšvākā iešņāpu "Merry Sinterklaas!" smuki nesanāca, bet smieklīgi gan (smiekli tikpat jauki kā smaids). vietējie tā laikam nesaka. es vēl daudz ko gribēju uzrakstīt, bet pirms brīža, visticamāk, dūšīgi uzvilku savu kopš vakardienas mīļāko zāli — Amnesia G13. trīspadsmit ir puse no četrdesmit divi. mazākā puse. |
|