|
Sep. 30th, 2008|09:44 am |
burtugalvu sabantuja laikā mani pielika pie sienas un pāris reizes nošāva jaunieši no vietējā žurnāla Афиша. vēl man bija jāatbild uz jautājumu, sviestainu visnotaļ, kurš vārds man uzrakstīts patīk vislabāk (un kurš vismazāk). es par tik stulbu uzstādījumu pat nepaguvu aizsvilties, vienkārši noteicu: "Pišiķe — trava." Uz ko jaunā cilvēce noblisināja acis, kak-tak?! "Da vot tak," teicu. "Ļubļu ja jijo očeņ." Uz ko viņa vismaz nedaudz pasmaidīja.
Es pagriezos uz kafejas galdu pusi un slāju promām, dungādams "Travaviļuminatare, travaviļuminatare, travaviļuminatarevidNA..." Kāds mani saķēra aiz elkoņa — tā pati skruļļainā un mūsainā žurnālistmeitiņa. "А фтарое слова, гаварите — иллюминатар?!"
"Da, pusķ buģit iļuminatar," noteicu, tiklīdz attapu, ka vaicāts tiek par vismazāk tīkamo vārdu, tad neveikli atverot kafijas balinātāja paciņu, izšķaidīju tās saturu sev uz biksēm un piemetināju tīrā latviešu valodā: "Bļaģi!" |
|