| Čē Pē, set me straight |
Apr. 18th, 2020|07:42 pm |
acumirklī pat grūti pateikt, ar ko tas viss sākās, bet pie vainas noteikti bija arī ar prieku pieņemtā avrālllarvālā svētība. L2-2 hrōnikās notikums, iespējams, ieguls kā Čillī-perestroika, trādirīdirā.
vakar, uzsākot dēstu pārvietni polietilēna tereftalāta tilpnēs, man salīdzinoši ātri pielēca (jā, ar gaŗo ē), ka nav jau rūmes. neKam. visa dzīvojamā platība ir aizņemta ar pilnīgi nesaprotamiem hlamiem. pasakās vai aizrautīgās koncertu recenzijās līksmi teiksmotu, ka ij adatai nebijis kur nokrist, tak man kā skukas dotās zvīņas no uzacīm nožāvās apjauta, ka šitais taču ir pilnīgs, es neatvainojos, π
ar vēl kvēlāku degsmi kā visus aizgājušos pārdesmit gadus biju hōrdojis dažādu kalibru sūdus un sūdiņus, mēs metāmies tos visus hrenizēt nah. atbrīvojām dažus kubrikmetrus, un dienas izskaņā man izdevās atbrīvot 3 mīļ ārdus eiru pāris kvadrātmetrus pirmajām trejdesmit+ chill-pudelēm.
šodien ar mijas armijas disciplīnu un jūsu padevīgi anahrōniskā anarchista mulsu piekrišanu process ielidoja eksponentē – kur vakar bija metrs kvadrātā, nu jau ir vairāki Kubā. līdz Amērikai vai, precīzāk, Teksasai mēs vēl tiksim. vispirms es vēlētos apsveikt visas Lauras un Jadvigas vārda dienā un sevi pašu – vakardienas un šodienas dzimšanas dienā.
vienā no pīppauzēm mija tikko saskuma, ka vakariņu cāļa receptei iztrūkstot pētersīļu. es nekavējoties voluntierēju aizbizot uz Tunci, vai kā to bodi tur sauca.
– vari necensties, viņi aizvērās piecos – rezignēti rezumē mija, bet es jau esmu ceļā. Unces vārti patiesi ir ciet, tālab traversējos uz Bieti, kur galēji iztrūkst pētersīļu, taču acīs krīt desmitiem tulpju un citu ziedaugu.
– čau! jums pētersīļu nav, ja? – nokārtu galvu uzmundrinoši uzjautāju.
– nav gan.
– toties tik daudz ziedu! jums laikam… vārda diena?
– jā :)
…dviga, es gribu papildināt, bet neviļus man izsprūk: Laura!?!
– jā :D
– nu tad! (novēl šo un to) – sveika, Laura! – mēs laikam nekad ofisjāli neesam iepazinušies?
– un kā jūs sauc?
– Jānis.
– ā, kā manu tēti.
– Jā. sakiet lūdzu, jums pētersīļu nav, ja?
– nav diemžēl. aizej uz Latiņu, viņiem ir viss.
pārnācu mājās, viss sapušķojies dillēs, salpetrī un pētersīļu buķetēs. noklupis uz proverbiālā ceļa mījās priekšā, lūdzu viņu pieņemt daļu svētības. pieņēma arī. arī tagad, dzirdot, kā klab šīs rindas, kurām pa starpu es ašpadsmito reizi pārvaicāju – drīkst vēlreiz uzlikt tev mīlas dziesmu? – viņa nekurn, jo nav jau vēl īsti kurnēt kur. lai arī pirmie pāris brīvie kubrikmetri žilbina kā jauneibā.
uzlikšu arī jums šo mīldziesmiņu. pieņemiet par labu.
Josh T. Pearson – A Love Song (Set Me Straight)
vēlējos jau atiet čillīšos, bet neatstāj sajūta, ka vēl pāris vārdu būtu vietā. Džošu Tī Pīrsōnu mēs sastapām '07 gada vasarā, pie Velšu robežām, Dirty Three kūrētā All Tomorrow's Parties pirmajā vakarā. kā beidzamais uz mazās skatuvītes kāpa pēc skata vismaz 60 gadus vecs bārdains hipijs no Vudstokas, kurš sevi pieteica kā prīčera dēls no Teksasas, un nekavējoties bez steigas uzbūra mums burvīgu ģitārtrobeli ar dažnedāžiem psalmiem. vienas dziesmas laikā uz skatuves uzlavījās kāds laverbojs no publīkas un sāka muzikantam čukstēt ausī savu višlisti vai kaut ko tamlīdzīgi piedauzīgu. apsargi, romanču ieaijāti, noreaģēja ar stipru nokavēšanos un tālab trubultu sparu. džeks tika sagrābts no visām pusēm un rauts nezināmos virzienos.
– don't touch him! he's a nice person! Pīrsōns liegi komandēja gvardus, neatlaižot pirkstus no stīgām, un e nekavējoši viņu iemīlēju uz visiem laikiem.
abi uzticīgākie šī blozga lasītāji atminēsies, ka vairākos dvēseles stāvokļos te esmu klausījies Džošu kaverējam Boney M un nedaudz Bībeles. tur (pirms 10 gadiem) viņam jau acīmredzami ir pie 70. lūk, un tā es ik pa 5-10 gadi cenšos sekot ārtista daiļraidei, kamēr šis vēl šaisaulē. līdzīgi šodien, vienā no pīppauzēm, uzmeklēju, vai vēl starp mums jebšu godīgi kritis un tālākcēlies viens no maniem Kristiem. jopcik, izrādās, kāds viltvārdis atvēris Viņvārdā trubas kanālu! īstajam pendzionāram Džošam nekā tamlīdzīga nebija, a te kaut kāds pāraudzis tīnis kovboja izejamajā cepurē stādās priekšā kā JTP. nekavējoties devos vikipēdējā, kurā no trim pieejamajām valodām tikai arābiski ziņo , ka mākslenieks dzimis 1950. gadā, kas visumā sakrīt ar manām observācijām. bet kas tad ir šis Goslinga ārlaulības dēlam līdzīgais impostdōrs? Džošams dēls? klaiņojošs aktieris? bet kālab tad viņš ar tādiem talantiem neuzdodas par nopietnu influenceri, tā vietā likdamies rāmā rōzā kadiļaka mierā ar 15K trubas skatījumiem? un vēl tā matu sasuka! kā noprotat, mana pīppauze ievilkās. līdz es jaunēklī tiešām saskatīju veco penzi Pīrsōnu. un, neslēpšu, nedaudz sevis. kā potenci, kā iespēju. es vairs nebūšu anarchists. potenciālisms ir mans viss. tas nekas, ka neatceros, kā tas sākās. uzlikšu vēlreiz dziesmiņu par mīlu un ieiešu Čīlē, līdz pašai Ugunszemei. priecīgu šabatu, razbainieki! |
|