|
Feb. 12th, 2020|06:42 pm |
man jau būs senos laikos bijis viens ieraksts no konspiratīva Milānas dzīvokļa, kurā tobrīd rezidēja viens knapus 18 gadus vecs šarmants melnītis no stipri centrālas un, visticamāk, frankofōnas Āfrikas republikas. konkrētās cilts galvenā Nōkija vismaz toalik bija perkusija, un konkrētais jaunēklis bija ritmozaurs teju 18. paaudzē. Milānas kondžene bija viņu iekļāvusi bakalaureātā, kamēr tās pašas kondženes sitamo štrumentu doktorandūras instrukdōrs un jau minētā pagrīdes dzīvokļa īpašnieks Mariō šāmenim īres vietā lūdza vien pa bungu klases stundai dienā. bet pančlains tai visā bij, ka Buņģieris telpā nemitīgi pārvietojās un, ejot katram no mums garām, galliski vaicāja – nu, kā tev iet? ir taču labāk, ja?
pirms brīža īsi sarunājāmies ar ārkārt jauku zēnu no pasaul's pilnīgi otrās malas, un viņš mani trīsreiz divās rindkopās apsauca par brāli. skaicka kolosāli, tak gribētos ko tamlīdzīgu arī ikdienā.
bet mums ziemeļos cukurs ir kontraindicēts, kamēr inde ir daļa no izdzīves indeves.
Siena
ss.lv anyone?
https://en.wikipedia.org/wiki/Saules%2C_Switzerland |
|