|
Nov. 23rd, 2019|01:17 pm |
|
mēs ar miju vēl kādus gadus, pirms Salacgrīva kļuva par festivālu centru, bijām nonākuši zvejnieku svētkos Rojā (pēc kuģojuma uz Roņusalu, kur Bumsīcs ar seju varonīgi uzbruka zālēs ieaugušajam kolhōza arklam). tas gan, šķiet, jau bija saullēkts, bet kā te mūziķi norāda, šai gadalaikā tās abas lietas praktiski karājas kopā. lūk, un sēž liedaga smilktī viens nabadziņš (vispār jau veiksmīgs un turīgs uzjēmējs), ber sev pelnus matos, piņņā un bubina: par ko tas man? par ko tas man!? mēs domājām – nelaime notikusi, a nē – šis vienkārši neko tik skaistu neesot bijis redzējis. |
|