|
Nov. 21st, 2019|12:01 am |
nedēļa vēl knapi sākusies, bet mums te sekojošs kaulu birums: vienam čomam izrāva zobu, otrs salauza kāju, nū un es arī attiecīgi šodien pēc pārsgad pārtraukuma aizgāju pie zobārsta. okej, pie higiēnistes, bet iemīlējos nekavējoties. vienkārši skaņā. tīra tāda nazāla Jāņu nezāļu pļava. un tad jau vēl tais acēs ieskatījās, vells man'dīdīja.
starp citu, pilnīgi attaisnoti iemīlēju, kā speciālisti, arodnieci, meistari. es, nu jau jāsak, vairākās valstībās un pavalstīs esmu tos dantesa priekus izbaudījis, spektrs pāvastes plašumā, bet šitik maigu, uzmanīgu, nesteifakingdzīgu un, cerams, rūpīgu attieksmi mana mandibula vēl nebija saņēmusi.
vienā brīdī, kad man jau šķita, ka šķīstā eksekūcija ir galā, lai gan man bija vien ļauts izskalot un atspļaut, padalījos ar aizjūras drauga vērojumiem, ka esot tāda štučka, kas impulsīvu pulsu veidā iešļāc ar vienu otru psi starpzobē ūdeni no rezervuāra, tādējādi izskalojot laukā visu to vakardienas boršču un rītā rīto skumbriju. citiem vārdiem, orālbaktrijālo barību. karjēsa prekursōru.
uz ko eņģelis atbild, ka ā) mums VISS vēl nav beidzies un bē – ka, lūk, viņa man uz nedēļu aizdos savu sprinklerīti, ko nesen atnesis nejaušs komivojažieris.
man pēc dažām dienām atkal jāiet pie zobārstes. džīzas, aj kānt veit.
aj, jāuzliek veit'ss
dreaming of you
tik kruta ir ikdienišķi iemīlēties. nokavētā trolejbusā, padirstā meniskā vai maģiskā higiēnistē. |
|