| sāls ir sieviešu dzimtē |
Dec. 22nd, 2004|12:20 am |
beidzot pielēca, kāpēc iemīlējušies ļaudis mēdzot pārsālīt paiku. viņi aizdomājas.
aizdomājas neticami īsas, laicīgi ieplānotas (kaut ne allaž tik punktīgi izpildītas) koncentrētas, atkārtošos, neticami īsas darbības veikšanai. un tādā brīdī aizdomāties var tikai samīlējies cilvēks. ne jau tikai, protams. noraizējies arī, bet kurš tad ies aizbildināties ar raizēm?
ak, es aizdomājos par to Ansi. ak, es aizdomājos par to Kasparu..
es, dabiski, esmu gan sapīpējies, gan samīlējies, tā ka izbēru gandrīz visu sāli, cik bija. labi, ka makarōnos - nav nekāda skāde.
ņemot katlu nost no uguns, es aizdomājos pat virs liesmas, kā rezultātā nosvila gabals dvieļa un niecīgs pleķītis rokas. nu jā, un makarōni pa grīdu. skāde? da muļķības - sūda makarōni.
iemīlēsies - apdedzināsies? da kāda starpība.. tāpat i iemīlēsies, i nodegs |
|