|
Apr. 14th, 2019|06:42 pm |
nu jā, šodien Ansis piezvanīja, tas nepareizo oktānu harmōnists, debošīrists, WindowSmašeris – jūsu regulārais Lāčplēsis. es tikām biju iegrimis sarunā ar Radītāju, kura tobrīd mani dalījās pārdomās par to, kā visā tai padumjajā hujņā viņa pamanījās nesavaņģoties/nesasmērēties, lielākoties vainojot sargeņģeļus simpatētisku direktdōru, funkcionāru vai attālu radenieku paskatā (yo, check dis out – man Gorbunovs esot treškāršās māsīcas divkāršais brālēns; bless ya Loyola & Lotgola!). es izteicu darba hipotēzi, ka viņa vnk. bija tik lecīga, ka visa ierindas špana to nekavējoties iztulkoja kā piederību citiem, vēl auxtākstāvošiem orgāniem, kamēr paši augšējie onkuļi, saules un narzāna apstulbināti, palaida talantu garām… te dzirdu, ausī telefōns krakšķ, ienākošs zvans no mazpazīstama nūmera, es pat nezināju, ka man tāda iespēja piešķirta.
atzvanu pēcāk uz to neatbildēto zvanu – tur tāds rosīgs, nevaļīgs vīrs ar dobju balsi: ko vajag?
– jūs man zvanījāt, es saku.
– ā. te Ansis.
– ā… Ansis, kurš? Ansis Ataols?
es viņam nebiju zvanījis kopš brīvlaišanas. jo es labāk, bļaģ, būtu maisos nevis justu šito kaunu.
adidas |
|