|
Dec. 5th, 2018|12:12 pm |
noiešu lejup mazā rīta pastaigā uz Homeopātisko aptieku. man tur klasesbiedrene par vadītāju jau sen šancē. pakonsultēšos – kas es īsti esmu: ideōts, krāpnieks vai šitais te, vošendgou, abi divi.
man pie reizes švāģerim jānopērk butele pretvēža balzāma un kādi vēl tur sīkumi. viņš, starp citu, pirms pāris gadiem tika vaļā no nejauka krabja, atmetis žļembāt tās savas nikoretes un vispār krietni pamainot uzturu, dzerot apšaubāmas mikstūras no jau minētās aptiekas un izejot Vāczemē kaut kādu dīvainu sildīšanas kursu ar akmeņiem. ķirurgs pusgadu pēc audzēja atklāšanas ar jau uztrītu skalpeli riktīgi izbrīnījās, apskatot svaigākās biopsijas rezultātus, un noslēpa savu zobinu, tikai tā psihā onkolōģe turpināja uzstāt, ka jāiziet vismaz profilaktiska staru terapija diezgan jutīgā ķermeņa iecirksnī. švāģers pasūtīja nah. šai atkāpei ir tīri anekdōtisks raksturs un, kritiski domājot, neizskaidrojams saturs.
klasesbiedrene i videni, i savus farmaceitus nobeidza ar izcilību, tā ka par Avogadrō skaitli ir informēta jau kopš Brežņevlaikiem skolotāju Frankas un Lūsiņa priekšnesumā. es šo pieminu, lai godīgi atzītu, ka viņa man ir autoritāte, līdz ar ko šai homeōdisputā esmu neizbēgami biasēts.
viņa, starp citu, uz glancētiem vākiem nelien un mazpazīstamā sabiedrībā nodarbošanās sakarā labprātāk attrauc, ka pasniedz flamenkō kursus vai strādā par jāšanas instruktōri Zvārtavā. paklau, a ja nu tiešām slīpēta un rafinēta krāpniece? no maziem meliem taču izaugot lieli…
Palido, mānija |
|