| La vie est belle |
Dec. 10th, 2017|05:13 pm |
Cilvēks te ir tālab, ka Visums ir radījis kaut ko tādu, ko definēt būtu tikpat grūti kā runāt par laiku un ko mēs saucam par dzīvību. Par to runāt ir tik grūti, ka slavens formulējums, kas nav humorista gara auglis, par dzīvību nosauc to spēku kopumu, kuri pretojas nāvei. Dzīvība un nāve tiešām nav nekas cits kā vienas un tās pašas īstenības divas sejas. Nav runas par miršanu, ja nav dzīvots, un nav jēgas pieņemt dzīvi, nepieņemot iespēju nomirt. Viss, kas nomirst, ir dzīvojis. Viss, kas dzīvo, nomirs.
Šonedēļ Francijā trejkāršas sēras. Vispirms 93. dzīvības gadā norima iepriekšējās rindkopas autōrs Žans d'Ormesōns, tad vecais roķeris Džonijs Holidējs, kurš arī pēc nāves viegli sapulcē miljōnus, un vispēdēdīgi izdzisa māšeles kačenīte Čiepa.
Tā kā š.g. trīspadsmitā mēneša trīspadsmitajā dienā nebūšu šais platuma grādos, lai pieņemtu apsveikumus, māšele man dāvaniņu savlaicīgi uzrādīja ekrānā. Indoķīnai, izrādās, jauns cēdē iznācis. Trīspadsmitais viņiem. Ar attiecīgu nosaukumu.
13 |
|