| sūdi vagā |
Jul. 20th, 2017|11:42 am |
ģimenē negaidīts pieaugums. vēl tikai nevar saprast, kā saukt. vispār nemaz nav jāsauc, viņš pats nāk.
vispirms saucu par Arčiju (ķipa, kaimiņu zvērs), bet kaukass tur nekošerē.
šorīt saucu par Perģeņeņu (nu tur, erchercogs Ferdinands).
kas zin, ko nesīs rīts. kādu oligarha vārdu varbūt.
oligarhu sāgai ir viena visai pozitīva lingvistiski-ģimeniska blakne. ja mana māšele bija nodzīvojusi 50+ gadus, matā abzalūti neiesvaidīta (goda vārds, es neVIEnu krievu lamuvārdu no viņas mutes nebiju dzirdējis + mani nedaudz nomāca fakts, ka viņa uz manām ne tik retajām tirādēm nolūkojās ar bezcerīgas nesaprašanas pilnu skatienu), tad jau pēc pirmo sējumu izšķirstīšanas, viņa jestri sāka lamāties kā dziedātājs Fūrmanis vai viņa daiļā meita. lūk, viņa stāv sinemotogrāfiskā pōzā ar trimmera štepseli rokā iepret tēva šķūnītim, kurā vajadzētu būt sadales dēlim, un pikti sauc mums pa visu pagastu: bļaģ, es te ņihujā nesaprotu! (labi, būsim godīgi, viņa sauca nahujā, bet es žigli paskaidroju mizanscēnas nianses un sakarības – būsim žēlīgi un iecietīgi pret tautiešiem, kas sper pirmos pārdrošos soļus senbaltu benamatu filolōģijā)
 |
|