|
Feb. 23rd, 2017|04:42 pm |
lietotājs pō akurāš atgādināja, ka raidstacijas raidot maršus un militāras polkas, bet darba kolektīvi un kaŗa hospitāļi sveicot veterāņus ar komfektēm Vāverīte un stiklenēm Monpansjē. dzied Ļeščenkō, Lapčēnoks, Le Dasēns. Majakovska vārdi, Riekstkoža mūzika. Visi dejo Bolerō.
es, savukārt, šodien ar roratslēgu divus ārāmetamus plastmasas skaļruņus uz grīdas sašķaidīju (pēc pirmā pamanīju, ka var tomēr arī atskrūvēt, bet iepatikās ar to atslēgu… plus, apakšā ir skaistumsalōns, viņiem varbūt akurāt sarunu temati apsīkuši). šitāda scēna orgāniski iederētos Vjetnamas ielas malā, tikai tur tā ir triju paaudžu sadarbības bioshēma, i lauku miestā, i vēstniecību rajōnā. risaiklings un riktīgs hands-on nou-bull nou-haus.
tagad man ir divi prāvi magnētiņi (vai nelieli magnēti). jāuzpasējas nesacelt magnētisku vētru, jo istaba jau tā balansē uz karalauka robežām (kaut kad salīdzinoši nesen uzsāku savas nepastarpinātās vides reorganizāciju katastrofālām sekām un gaišu nākotni).
tikko, bet īsi pirms apsveikumiem feldfēbeļu un feldkuratu jubilejā, apmaksāju Amazōnes iepirkumu kurvīti, kurā pēdējo mēnešu laikā bija sagūlušas sešas papīra grāmatas. trīs no tām par jūras zirdziņiem. par ponijiem nevienas. būtu zinājis, ka tā ir dāvana, paņemtu vienu par Islandiešu zirdziņiem.
Pagaidām paņemšu kādu sidriņu. Ja slīcināties, tad mierā.
 |
|