| day tripper, take two, come on |
Sep. 18th, 2016|01:42 pm |
gads sākās ar ceļojumu no šīs zemes uz to zemi
labi sākās, muai tai apenēs, ar cerību padusē
un nekavējoties lika pagaidīt
tā arī neko neizdarīju, nekur vairs neaizbraucu (ā, sorrī, pāris stundas ar kultūrbusu iemērcām kāju un citas džointu locītavas Igaunijā), ne par ko nekļuvu, uz aikidō (jau kādu trīspasto reizi) neaizgāju.
pat baltās tiesības iztecējušas.
tad kalāb purniņš tāds smaidīgs? a talāb ka vakar tiku pie divām plackartēm uzreiz. vispirms uz gallu galu, bet solārija riņķa izskaņā – mēnesi uz Vjetu namu.
ir taču kaukāda krievu anekdōte par Vjet-nam’u? no sērijas Ana-Nas. nav? izdomāsim.
starp citu, par ananāsiem un skarbo skorbuļa un cingas piesātināto pagātni:
Fellmanis (Fellmann) Zamuels – tirgotājs, kurš Fosa Zaļās aptiekas dārzam Rīgā, vēlākajā Alberta ielā, piedāvājis ne vien ārstniecības augus, bet izveidojis bagātu krāšņumaugu (domājams, ārstnieciskas nozīmes) kolekciju. Jāatzīmē, ka Z. Fellmanis, atgriežoties no Dienvidamerikas (mūsdienu Surinamas) 1740. gadā atvedis gan divas iezemietes, gan ananasu stādus, ar to likdams pamatus šai kultūrai Latvijā. Ananasi ar labiem panākumiem kultivēti siltumnīcās, it īpaši daudzās muižu dārzniecībās, vēl 19. gs. beigās.
[Pūka, Zunde, Zunde: Latvijas dārznieki no sendienām līdz 20. gadsimta nogalei]
atgriežoties pie vjetnamiešiem: valoda viņiem dikti vienkārša. Labdien ir čau, un paldies ir kam ōn. pārējais viss ir ēdams. tiesa, nākšoties kaulēties. domāju frencīša iekškabatā veiksmei nēsāt līdzi kolchoza priekšsēdētāja Kaula ģīmetni.
vēl jāsaprot, kā veidot dažus sarežģītākus teikumus. teiksim – mana mamma ir ēdinājusi jūsu tēti (Hošiminu, trū stōrī).
https://youtu.be/othSH7Bh6d0 |
|